Mitrāji

Mitrāji – LIFE13 NAT/LV/000578

• Norises laiks: 2014. gada jūnijs – 2018. gada novembris
• Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija
• Izpildītājs: Latvijas Universitāte
• Sadarbības partneri: SIA „RIDemo”, SIA „E Būvvadība”, Igaunijas dabas fonds (SA Eestimaa Looduse Fond) un Dipholcas purva apvienība (BUND Diepholzer Moorniederung)
• Projekta vadītāja: Dr.biol. Māra Pakalne (mara.pakalne@lu.lv)
• Projekta mērķis ir īstenot mitrāju aizsardzības un atjaunošanas pasākumus, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā nozīmīgu biotopu saglabāšanu un aizsardzību.
• Projekta uzdevumi:
  • Projekta darbības vietās nodrošināt vislabvēlīgākā statusa sasniegšanu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamajiem augsto purvu, pārejas purvu un slīkšņu, kā arī avotaino purvu biotopiem, tajos esošajām augu un dzīvnieku sugām.
  • Veikt projekta darbības vietās esošo aizsargājamo purva biotopu apsaimniekošanu. Augstajos purvos nodrošināt pastāvīgus mitruma apstākļus un atjaunot sākotnējo veģetāciju, samazināt invazīvā Sosnovska latvāņa audžu platības avotainajos purvu biotopos, izcirst krūmus pārejas purvos un slīkšņās, veikt ilglaicīgus purva veģetācijas izmaiņu novērojumus (monitoringu).
  • Organizēt nacionāla un starptautiska mēroga seminārus dažādām interešu grupām, tā veicinot mitrāju biotopu atjaunošanas un saglabāšanas pieredzes nodošanu speciālistiem un plašākai sabiedrībai.
  • Izglītot sabiedrību par purvu aizsardzības, saglabāšanas un apsaimniekošanas nepieciešamību ar projekta mājas lapas un 5 informatīvo bukletu palīdzību, kā arī izveidojot mobilu interaktīvu multimediju ekspozīciju, foto izstādi un 4 filmas.
• Projekta darbības vietas ir divi dabas liegumi un divi nacionālie parki, kas ir ne tikai Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet ir iekļauti arī Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000:
  • “Slīteres nacionālais parks” (turpmāk SNP) ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas izveidota, lai saglabātu kangaru–vigu kompleksu, ko veido 150–180 vaļņveida kāpas – kangari, kas mijas ar šaurām, pārpurvotām ieplakām – vigām. Šī unikālā teritorija ir veidojusies pirms 4–7 tūkstošiem gadu, kad Latvijas teritoriju klāja Litorīnas jūra. SNP lielākais purvs ir Bažu purvs (2646 ha). Vigās sastopamie retumi ir vidējā rasene Drosera intermedia, Lēzela lipare Liparis loeselii un retas sūnu sugas – spurainā dzīparene Paludella squarrosa, zaļā buksbaumija Buxbaumia viridis, zaļā divzobe Dicranum viride, spīdīgā āķīte Drepanocladus vernicosus.
  • “Gaujas nacionālais parks” (turpmāk GNP) izveidots, lai aizsargātu unikālo dabas teritoriju – Gaujas senleju. Tagadējā Gaujas senleja ir veidojusies, pirms 12–13 tūkstošiem gadu atkāpjoties ledājam. GNP teritorijā ir sastopamas gandrīz visas Latvijai raksturīgās dabiskās ekosistēmas – meži, purvi, upes, ezeri, dabiskie zālāji. Teritorijas lielākais un nozīmīgākais purvs ir Sudas–Zviedru purvs (2575 ha), kurā sastop ne tikai augstā purva biotopus, bet arī minerālvielām bagātus avotus un retas augu sugas, piemēram, ciņu mazmeldru Trichophorum cespitosum.
  • “Ziemeļu purvi” ir dabas liegums, kas izveidots liela purvu kompleksa aizsardzībai. Tajā ietilpstošie purvi ir daļa no purva masīva, kas turpinās Igaunijā. Tāpēc šajā vietā ir izveidota arī Latvijas un Igaunijas pārrobežu mitrāju teritorija (Ramsāres teritorija), kas hronoloģiski ir piektā šāda veida aizsargājamā teritorija pasaulē. Dabas liegumā sastopamie retumi ir pundurbērzs Betula nana, dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus, alu spulgsūna Schistostega pennata, baltpieres zoss Anser albifrons, dzeltenais tārtiņš Pluvialis apricaria, klinšu ērglis Aquila chrysaetos.
  • “Raunas Staburags” ir dabas liegums, kas izveidots unikāla dabas veidojuma saglabāšanai. Tas ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš šūnakmens veidojums, kas daudzu gadsimtu laikā ir veidojies avotkaļķus saturošu avotu izplūdes vietā. Te sastopamas retas sūnu sugas, piemēram, mainīgā avotspalve Palustriella commutata, paparžu dzīslenīte Cratoneuron filicinum, vairzaru pellija Pellia endiviifolia.
• Projekta mājas lapa: http://www.mitraji.lv/