Peat Carbon

101074396 - LIFE21 - CCM - LV - LIFE - PeatCarbon

• Norises laiks: 01.07.2022. – 30.06.2027.
• Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma
• Vadošais partneris: Latvijas Universitāte
• Sadarbības partneri: Latvijas Universitāte (LU), Vides risinājumu institūts, Biedrība “Baltijas krasti”, SIA “AGS Sistēmas”, SIA “EthnoExpert”, Latvijas valsts mežzinātnes institūts “SILAVA”, Somijas meteoroloģijas institūts (FMI), Oulu Universitāte (Somija), AMPHI international (Dānija), Luonnonvarakeskus – Dabas resursu institūts (Somija), Naturschutzbund Deutschland (Vācija), Silkeborges pašvaldība (Dānija)
• Projekta vadītāja: Dr.biol. Māra Pakalne (mara.pakalne@lu.lv)
• Projekta mērķis: Īstenot purvu atjaunošanas pasākumus degradētos augstajos purvos, demonstrēt inovatīvus līdzekļus un pielietojuma metodes klimata pārmaiņu mazināšanas monitoringam un izvērtējumam.
• Projekta uzdevumi:

1. Īstenot purvu atjaunošanas pasākumus degradētos purvos Latvijā un Somijā, lai samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas, veicinot LIFE klimata programmas mērķus.
2. Veikt inovatīvus degradētu purvu hidroloģiskā režīma stabilizēšanas pasākumus SEG emisiju samazināšanai.
3. Izstrādāt purvu apsaimniekošanas plānus divās projekta vietās Latvijā; Cenas tīreļa un Lielā Pelečāres purva dabas liegumos, kā arī divās projekta vietās Somijā – Välisuo purvā un Matorova purvā. Papildus vēl veikt iepriekšējo LIFE projekta purva atjaunošanas pasākumu pastāvīgos novērojumus ekosistēmu līmenī, novērtēt hidroloģiskā režīma stabilizēšanas rezultātus un SEG emisijas Sudas-Zviedru purvā (“LIFE Mitrāji,” LIFE13 NAT/LV/000578), Cenas tīrelī (“LIFE Purvi,” LIFE04 NAT/LV/000196) un Melnā ezera purvā (“LIFE Augstie purvi,” LIFE08 NAT/LV/000449).
4. Izveidot attālās izpētes algoritmu lai pielietotu precīzai modelēšanai un novērtēšanai projekta dalībvalstīs.
5. Sagatavot SEG novērtēšanas un inventarizācijas ziņojumu.
6. Dalīties ar projektā gūtajām zināšanām, prasmēm, izglītot un veicināt sabiedrības, politiķu, kūdras nozares pārstāvju, purvu apsaimniekotāju un dažāda līmeņa saistīto profesionāļu izpratni, kā arī pievērst uzmanību purvu nozīmei klimata kontekstā.
7. Iesaistīt vietējo sabiedrību projekta pasākumu īstenošanā, veicinot izpratni par purvu apsaimniekošanas un dabisko ekosistēmu saglabāšanas lomu klimata kontekstā.
8. Izstrādāt ieteikumus projektā iesaistīto valstu un Eiropas klimata politikas īstenošanai un plānošanai.

• Projekta vietas Latvijā:
  • CENAS TĪRELIS. Dabas liegums "Cenas tīrelis" dibināts 1999. gadā. Tā platība ir 2133 hektāri. Cenas tīrelis veidojies mitruma sastrēguma joslā starp tagadējo Baltijas jūras krastu un senajiem krastu veidojumiem ar labi izteiktu grēdu-liekņu un grēdu-akaču miroreljefu. Tas atrodas tieši uz ūdenšķirtnes starp Lielupi un Daugavu, Piejūras ģeobotāniskjā rajonā. Pieci Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājami biotopi veido 95% teritorijas: aktīvi augstie purvi, degradētie augstie purvi, pārejas purvi un slīkšnas, purvini meži un distrofi ezeri. Meliorācijas pasākumi purva ārējās teritorijas nosusināšanai ir veikti 20. gadsimta sākumā: kūdras ieguvei veicināja gruntsūdens līmeņa pazemināšanos, bet uzlaboja tuvējā meža augšanas apstākļus, palielinot priežu mežaudzes un samazinot mitrummīlošo purvu veģetāciju. Meliorācijas grāvju tīkla un izmainītā hidroloģiskā režīma dēļ samazinājās sfagnu sūnu segums un putniem svarīga atklātā purvu ainavas platība, bet paaugstinājās viršu (Calluna vulgaris ) un priežu (Pinus sylvestris) skaits. Kopšs Cenas tīreļa aizsardzības plāna ieviešanas 2007. gadā, “LIFE Purvi” (LIFE04 NAT/LV/000196), ir uzbūvēti 73 lielie aizsprosti un 107 mazie aizsprosti purva un ūdens līmenis sekmīgi paaugstinājies.
  • LIELAIS PELEČĀRES PURVS. Dabas liegums “Lielais Pelečāres purvs” (5684 ha) atrodas ledāju veidotā pazeminājumā Daugavas lielbaseinā, Lubāna baseina un Jersikas mazo upju hidroloģiskajā rajonā. Purvs veidojies, aizaugot senajiem ezeriem un pārpurvojoties ieplakām. Dominē augstā purva veģetācija, bet tajā sastopami arī zāļu un pārejas purva fragmenti. Augstā purva kupola virsmā atrodas grēdu-liekņu un grēdu-akaču mikroreljefs. Dabas liegums "Lielais Pelečāres purvs" ir izveidots 1977. gadā kā dzērvenāju liegums, bet kopš 1999. gada tam ir noteikts dabas lieguma statuss. Kopā ar Teiču purvu, Lielais Pelečāres purvs ir iekļauts starptautiski nozīmīgu mitrāju sarakstā (Starptautiski nozīmīgu mitrāju saraksts (2015) un Ramsāres vietu saraksts (1971), un 88.14% no tā veido desmit Eiropas Savienības īpaši aizsargājamie biotopi. Purvā ir konstatētas 55 īpaši aizsargājamās sugas, tajā skaitā ES Biotopu direktīvas tauriņu suga, zirgskābeņu zilenīša (Lycaena dispar). Meliorācijas pasākumu dienvidu un rietumu daļās dēļ, purvā ir veidojies neraksturīgs ūdens deficīts, kas ietekmē dabisko purva veģetāciju, tajā pat laikā palielinot meža augšanu.
  • MELNĀ EZERA PURVS. Dabas liegums “Melnā ezera purvs” vēsturiski ir daļa no kādreizējā 10 000 ha lielā Cenas tīreļa. Purva platība ir 317 ha un tas veidojies pirms 5 000 - 6 000 gadiem. Pēdējo tūkstoš gadu laikā purvā ir bijušas visas veidošanas stadias – no zāļu līdz augstajam purvam. Purvā ieplūst ūdens no tuvākās apkārtnes. Zemi intensīvi izmanto, tomēr ir saglabājušies trīs Eiropas Savienības īpaši aizsargājami biotopi: aktīvs augstais purvs, pārejas purvs un slīkšņas, un degradētie augstie purvi, kuros iespējams vai noris dabiskā atjaunošanās. Purvā ir saglabājušies divi ES aizsargājami meža biotopi – purvaini meži un veci vai dabiski boreāli meži, un viens ES īpaši aizsargājams ezera biotops – distrofi ezeri. Lielākoties purvā mīt mitrummīlošas sugas un purva mazāk ietekmētajā daļā ir sastopamas purviem raksturīgi augi, kā sfagni (Sphagnum spp.), rasenes (Drosera rotundifolia, D. anglica.), makstainā spilve (Eriophorum vaginatum) un grīšļi (Carex spp.). Faunā ir konstatēti 17 putnu sugas, kas iekļautas Eiropas Padomes Putnu direktīvas I pielikumā, piemēram, ūpis (Bubo bubo). Eiropas Komisijas projekta “LIFE Augstie purvi” (LIFE08 NAT/LV/000449) ietvaros Melnā ezera purvā 2012. gadā tika uzbūvēti 54 kūdras aizsprosti, kas veiksmīgi paaugstināja purva gruntsūdeņa līmeni, un palīdzēja stabilizēt hidroloģisko režīmu, veicinot purva veģetācijas atjaunošanos.
  • SUDAS-ZVIEDRU PURVS. Sudas-Zviedru purvs ir viens no vecākajiem purviem Latvijā. Tas sācis veidojoties pirms 10 300 gadu un atrodas Gaujas nacionālajā parkā. Purvā ir sastopami visi Latvijas purva tipus: zāļu, pārejas un augsto purvu. Purva daļas ir veidojušās atšķirīgi - pārpurvojoties minerālgruntij vai pakāpeniski aizaugot ūdenstilpēm un pārveidojoties no zāļu uz augsto purvu. Zemie un pārejas purvi saņem barības vielas no minerālvielām bagātiem avotu vai gruntsūdeņiem, kamēr augstie purvi barojas no lietus ūdeņiem. No Sudas-Zviedru purva dienvidiem iztek Sudas upe un Zušu-Staiņu sēravoti. Purvam ir izveidojušies trīs kupoli un trīs minerālsalas: Purgaiļu, Ģipsalavas un Čaules salas. Vēl īpašāku purvu padara tas, ka tam piemīt gan austrumu, gan rietumu tipa purva īpašības. Ziemeļu daļa kūdras ieguvei pagājušā gadsimta 30. gados ir meliorēta. Daļa no grāvjiem ir aizauguši, tomēr purva susināšana turpinājās līdz tam, kad 2017. gadā veica purva hidroloģiskā režīma stabilizēšanu “LIFE Mitrāji” (LIFE13 NAT/LV/000578), uzbūvējot 67 aizsprostus. Tie ir veiksmīgi apturējuši ūdens noteci no purva un stabilizējuši hidroloģisko režīmu.
• Projekta vietas Somijā: Välisuo purvs un Matorova purvs
• Projekta mājaslapa: https://www.peatcarbon.lu.lv/