Akadēmiskais centrs
Pavasaris nāk lieliem soļiem – no vienas karstas dienas līdz otrai, kas katra aiz sevis atstāj zaļas un ziediem piebirušas „pēdas”. Rīgā īsie, vasarīgie brīži, kad temperatūra dienā sasniedz 20 ºC, mijas ar vairākām vēsām dienām, kurās tomēr nav ne sala, ne stipra vēja un lietus, tādēļ strauji atvērušies ziedi ilgi saglabājas. Tādējādi šis pavasaris, atšķirībā no citiem, ziedus saudzē – pagaidām nenosaldē un nepārkarsē.
Pašlaik dominē Āzijas izcelsmes augi, kurus citugad neredzam vienlaikus ziedošus. Neparasti agri jau izplaukusi Lebnera magnolija Magnolia x loebneri, zvaigžņu magnolija M. stellata un Kobus magnolijas ziemeļu varietāte Magnolia kobus ‘Borealis’. Citām pumpuri gaida savu kārtu kādā no nākamajām siltajām dienām – tad plauks Kobus magnolija M. kobus, Sulanža magnolija M. x soulangeana un pārējās. Koki ir ļoti dekoratīvi, jo zied pirms parādās lapas ar lieliem, baltiem un rozā ziediem.
Vienlaikus violeti rozā kupenām izceļas sīklapu rododendri Rhododendron ledebourii un R. sichotense: Ledebūra rododendrs savvaļā ir sastopams Altajā, Sajānos un Mongolijas ziemeļos, bet Sihotīnas rododendrs – vien Tālajos Austrumos, precīzāk – Sihotealina kalnu grēdas austrumu nogāzē. Abām sugām ir smaržīgas lapas, krūms tās saglabā ziemā, bet nobirdinās tagad, līdz ar jauno lapu parādīšanos. Turklāt, siltumnīcā turpinās bagātīga acāliju ziedēšana. Tās arī pieder rododendru ģintij, jo to šķirnes ir iegūtas no pāris Ķīnā, Japānā un tuvējo reģionu kalnos sastopamajām rododendru sugām.
Ārā saulaini dzeltenas plaukst vairākas forsītiju Forsythia sugas un šķirnes. Pamazām sāk ziedēt ne tikai kokaugi, bet arī Tālo Austrumu daudzgadīgie lakstaugi, piemēram, Amūras adoniss Adonis amurensis, Japānas mežmagone Hylomecon japonica, apšaubāmā džefersonija Jeffersonia dubia. Vēl pirms izspraukušās lapas, baltiem ziediem zied arī Rosa mukdēnijas Mukdenia rossii šķirne 'Karasuba', kam dārzkopji lielākoties uzmanību pievērš rudenī līdz ar lapu iegailēšanos sārtos toņos. Savvaļā pamatsuga ir sastopama Ķīnas un Korejas austrumos.
Savukārt cīrulīši Corydalis zālienus padarījuši par īstiem gobelēniem. Starp dažādu sugu cīrulīšiem, tajos atrodami arī divi ar Āzijas izcelsmi, abi ar dzelteniem ziediem – seglapu cīrulītis C. bracteata, kura dabiskās atradnes ir Sibīrijas un Mongolijas plašumos, un dižais cīrulītis C. nobilis no Altaja. Tomēr visvairāk zālājos ir ieviesies mūsu pašu mežos un krūmājos sastopamais blīvguma cīrulītis C. solida. Ziedi tam variē no gaiši sārtiem līdz tumši violetiem. Turpat ir arī Rumānijā atrodamā blīvguma cīrulīša Transilvānijas forma C. solida f. transilvanica, kam raksturīgi koraļsārti ziedi. Šī cīrulīša forma, krustodamās ar vietējo sugu, devusi pēcnācējus ar plašu ziedu krāsu spektru.
