Mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde "Atdzimt no pelniem..." Gleznas / Instalācija / Performance (izstāde pagarināta līdz 17. martam)

Tā būs multisensora feerija-pastaiga, mākslas izdzīvošana caur zinātnes un dārza kultūrvēsturiskā mantojuma prizmu.

Visu pasaules botānisko dārzu cildenā misija ir Zemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Botānisko dārzu stratēģiju var formulēt dažos vārdos – glābt, saglabāt, pavairot un atdot dabai. Botāniskie dārzi būtībā ir kļuvuši par vienīgajiem centriem, kuri aktīvi darbojas, cenšoties saglabāt retus un izzūdošus augus.

Ūdens ir zemes dzīvības pirmavots. Tāpēc izstādes ekspozīcija sāksies ar vienkāršu, bet sirsnīgu instalāciju “ūdens” namiņā – vecajā sūkņu mājā. Karinē patīk atklāt skatītājiem Botāniskā dārza neparastās telpas un stāstīt par to apbrīnojamo vēsturi. Bija laiks, kad tieši šis namiņš apgādāja visu dārzu ar ūdeni, šeit dzima dzīvība...

Uguns ir pirmelements, tā ir viena no četrām Visuma stihijām. Izstādes atklāšanā viesi tiks aicināti pasildīties pie ugunskura – arī tā ir atdzimšanas rituāla daļa. Savas gleznas māksliniece glezno uz audekliem, kuri tiek gruntēti ar ugunskuru pelniem. Tā ir sena grunts recepte, kas labi zināma vecmeistariem – gluži kā metafora, kas atsauc atmiņā Fēniksa atdzimšanu no pelniem, mūžīgās atjaunotnes un nemirstības simbols, jaunas jēgas meklējumi zudušu nozīmju un tēlu pelnos.

Šoreiz milzīgā traukā Karinē Paronjanca sadedzinās.... savus agrīnos darbus, audeklus, kas, viņasprāt, nav sevišķi izdevušies, darbus, aiz kuriem velkas nevajadzīgu atmiņu un radošas vilšanās mudžeklis. Pelni tiks likti lietā, gruntējot citus audeklus jaunām gleznām.

Tas ir savdabīgs šķīstīšanās rituāls, bet pati izstāde – atvadu žests pateicībā dārzam, kas deva māksliniecei pajumti un sniedza tik daudz iedvesmas. Muižas senās ēkas tiek slēgtas remontam un restaurācijai.

Tā bija patiesi neticama pieredze, kad vienkop saplūda viss, kas svarīgs mākslinieces radošajam darbam – kultūrvēsturiskais konteksts, zinātne un botānika, un, galvenais, cilvēki. Savus mīļos botāniķus Karinē sauc par kalpotājiem, par priesteriem. Par dabas tempļa mūkiem. Botāniķi un mākslinieki savā būtībā ir ļoti līdzīgi. Viņu darbs ir smags, fiziski nogurdinošs, prasa milzīgu pacietību un neatlaidību un, starp citu, nezināšanas dēļ ne vienmēr tiek pietiekami novērtēts un adekvāti apmaksāts, tomēr visam par spīti viņi tik un tā turpina savu misiju.

Galvenā ekspozīcija tiks rādīta pasākumu telpā “Šķūnis”. Šīs botāniskās fantāzijas ir gleznotas uz pelniem, kas ņemti no Botāniskā dārza krāsnīm un ugunskuriem. Varbūt tajos sadega pērnā gada Jāņu vainags un Ziemassvētku eglīte. Tādai gruntij tradicionāli pievieno medu, lai padarītu audeklu plastiskāku, tāpēc nebrīnieties, ja jums pēkšņi šķitīs, ka šajos audeklos zum bites...

Grūti iztēloties kaut ko skaistāku un vairāk piemērotu mākslinieka darbnīcai kā Rīgas zaļo pērli – Botānisko dārzu. Karinē ir pārliecināta, ka tas ir jauns sākums ar cerību atdzimt no pelniem...

Izstāde būs atvērta apmeklētājiem no 2. līdz 16. martam katru dienu no 10.00 līdz 16.00 Rīgā, Kandavas ielā 2.

Atklāšanas pasākumā "Šķūnī" viesiem būs iespēja noskatīties dārza ilggadējā darbinieka Ērika Dovnaroviča filmu, kas uzfilmēta par godu Dārza 100 gadu jubilejai. Tā ir patiesi unikāla iespēja ielūkoties Botāniskā dārza ikdienā tā uzticīgā darbinieka acīm.

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza karti, kur atzīmēti mākslas objektu atrašanās punkti, skatiet pievienotajos attēlos.

Audio noformējums: Shri Alex Alexey Siverenko

Tehniskais noformējums: Ēriks Dovnarovičs

Vizuālā identitāte: Lauma Ķeire

Augi instalācijai: Kristīne Taupmane

Zinātniskā izziņa: profesors Uldis Kondratovičs

Pasākuma organizēšana: Ilze Donova

Informācijai www.karineparonyanc.com