Akadēmiskais centrs
Čemuru pisonija Pisonia umbellata Seem. ir naktsziežu dzimtas Nyctaginaceae koks, kas dabā aug tropu klimatā DA Āzijā, tās salās un Austrālijas austrumu daļā. Augam ir sīki krēmbalti ziedi, kas sakārtoti čemurā. Pēc noziedēšanas augam attīstās 2-4 cm gari augļi, sākumā tie ir zaļi, nogatavojoties kļūst tumši brūni.
Augļi izdala lipīgu vielu. Dabā tie ieķeras lielo dzīvnieku apmatojumā, pielīp pie spalvām vai ādas, un dzīvnieki, pārnēsājot augļus, izplata tajos sesošās sēklas. Augļi īpaši aplīp lielo koku lapotnēs patvērumu radušajiem putniem. Nāvējoši tas ir sīkajiem putniem, kā arī grauzējiem un rāpuļiem, kuri aplīpot ar daudziem augļiem vairs nespēj pakustēties un iet bojā. Dzīvnieciņiem satrūdot, ap koku bagātinās augsne ar papildus barības vielām.
Austrālijā, Džona Goulda (John Gold) dabas rezervātā, kam ir liela nozīme apdraudētās jūras putnu Pterodroma leucoptera sugas aizsardzībā, čemuru pisonijas izplatību ierobežo, jo daudzi ar augļiem aplipušie putni iet bojā.
Toties Havaju salu iezemieši šo augļu īpašību izmanto, lai salīmētu traukus vai savienotu salūzušas detaļas, sajaucot auga līmes masu ar mālainu augsni. Pieņem, ka arī senie, greznie havajiešu spalvu apmetņi darināti, izmantojot putnu spalvas, kas savāktas no kokos ielipušajiem putniem.
Botāniskajā dārzā par auga uzmācību bieži vien ir pārsteigti brīvdienu dežuranti, kuri laistot augus un spraucoties tiem garām, ir nemanāmi aplipuši ar lipīgajiem augļiem. Tie stipri pielīp gan pie drēbēm, gan matiem, gan rokām.
