Akadēmiskais centrs
Saruna bija par mīlestību uz dabu un zemi, atmiņām, kas noteikti saistās ar piemājas dārziņu un vecāku mājām, kur meklējami pirmie asniņi vēlmei iepazīt un izzināt dažādos augus visapkārt. Runājām par prieku, kas rodas, kad no mazas sēkliņas izaug dižkoku stāvi, arī par to, ka dārznieka profesija ir viena no tām retajām radošajām profesijām, kurā ir atļauts eksperimentēt, bet darba rezultāts ir saskatāms un sataustāms skaista zieda vai sulīga augļa un dārzeņa veidolā. Rezultāts gan ne vienmēr ir tūlītējs.
Lai kļūtu par dārznieku, ir jāmīl daba. Bez mīlestības, kā atzīst dārznieces, šo fiziski grūto darbu nebūs iespējams veikt. Pacietība, atbildība, precizitāte, spēks – tās ir īpašības, kas raksturo dārznieku, tomēr bez profesionālām zināšanām nav iespējama dārznieka kvalitatīva darba veikšana. Viņam ir jāatpazīst augi, jāzina to latīniskie nosaukumi, dārzniekam ir jāpārzina ekoloģiskās prasības augu audzēšanai. Dārzniekam ir jāmāk pielietot dažādi dārzkopības instrumenti un tehnika, kā arī strādāt komandā. Ilze, Signe un Inese atzīst, ka dārzkopis ir vienpatis, jo katram ir savs atsevišķs novirziens. Tā, piemēram, Inese selekcionē un audzē dālijas, Ilze ir saistīta ar augu sistemātiskajām grupām, bet Signes mīlestība ir ziemcietes. Viņa pat ir devusies uz Alpiem, lai aplūkotu alpīnos augus to dabiskajā augšanas vidē. Tomēr svētki tiek svinēti visām kopā!
Dārzkopja profesiju var apgūt Bulduru Tehnikumā vai Malnavas koledžā. Papildināt zināšanas dārzkopībā un iegūt augstāko izglītību var Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā, studējot programmā "Lauksaimniecība".
Lai pārliecinātos, vai dārznieka profesija būs īstā izvēle, aicinām uz Botānisko dārzu kā brīvprātīgo, kur kopā ar pieredzējušu dārznieku būs iespēja iepazīt visu dārznieka profesijas burvību, sākot no prieka par izaudzēto un beidzot ar būšanu pašā zaļākajā Rīgas oāzē – LU Botāniskajā dārzā.
