Akadēmiskais centrs
Bet, kas tad ir pūpols? Parasti par pūpoliem mēs saucam kokus, kas pavasarī zied ar baltiem pūkainiem ziediem. Patiesībā stāsts ir par vītolu ģints (Salix) dažāda lieluma kokaugiem (Latvijas savvaļā ir aptuveni 20 vītolu un kārklu sugas un ļoti daudz starpsugu hibrīdi), kuriem visiem ir mīksts un pūkains zieds – pūpols (sievišķo un vīrišķo ziedu spurdzes). Bet īstais pūpolvītols ir Salix caprea, līdz 15 m augsts koks, kura pūpoli ir ap 3 cm gari un 2 cm plati. Tas zied agrāk par pārējām vītolu sugām, pirms lapu plaukšanas un, iespējams, tāpēc ir iemantojis vietu Lieldienu tradīcijās.
LU Botāniskajā dārzā ir apskatāmas trīs vītolu ģints sugas un trīs šķirnes: pūpolvītols jeb blīgzna (Salix caprea), šķetra (Salix pentandra), trauslais vītols (Salix fragilis), pūpolvītola šķirne ˊPendulaˊ, smalkirbuļu kārkla (Salix gracilistyla) šķirne ˊMount Asoˊ, un Matsudanas vītola (Salix matsudana) šķirne ˊTortuosaˊ.
Vītolu mizas dziedinošās un antiseptiskās īpašības bija pazīstamas jau sen. Vītola miza, kurā atklāja acetilsalicilskābi, tika vākta un lietota ārstnieciskajās tējās un uzlējumos. Viens no ieguvumiem medicīnā bija jaunā ķīmiķa Dr. Fēliksa Hofmana 1896. gadā sintezētā acetilsalicilskābe, kas vēlāk kļuva par tautā tik pazīstamā aspirīna aktīvo sastāvdaļu.
Sagaidot Pūpolsvētdienu, meklējiet pūpolus gan vītolos, gan kārklos, bet pēršanai izmantojiet maigos un pūkaini baltos, kas zied Lieldienu vītolos. Pūpolojieties un esiet veseli!
