Aleksandrs Zāmelis (1897–1943) ir ne tikai ievērojams botāniķis, bet arī viens no pirmajiem latviešu augu ģenētiķiem. Īpašu uzmanību A. Zāmelis veltīja tādām sistemātiskā ziņā sarežģītām augu ģintīm kā rasaskrēsliņi (Alchemilla) un silpurenes (Pulsatilla). Viņš rakstīja arī par Latvijā reti sastopamu augu sugām un to izplatību, kā arī pētīja augu iedzimtību, visvairāk pievēršoties filadelfiem (Philadelphus) un krustziežiem (Cruciferae).
Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē A. Zāmelis sāka strādāt 1920. gadā, vispirms ieņemot palīgasistenta amatu, bet no 1925. gada viņš bija privātdocents. Daudzus savus izmēģinājumus viņš veica tieši LU Botāniskajā dārzā, kā arī šeit veidoja vairāku ģinšu augu kolekcijas.
Viens no A. Zāmeļa plašākajiem darbiem, kas tika veikts kopā ar studentiem un līdzstrādniekiem, bija filadelfu jeb neīsto jasmīnu (tautā saukti par jasmīniem; Philadelphus) starpsugu krustojumi un hibrīdu novērojumi. Šis darbs tika veikts LU Botāniskajā dārzā un viņa mājās Siguldā, kur atsevišķi filadelfu krūmi aug vēl joprojām.
Apskatīt virtuālo izstādi, baudīt rasaskrēsliņu tēju un kopā būt aicinām 25. augustā plkst. 10.00 LU Botāniskā dārza pasākumu telpā Šķūnis.
Vairāk par A. Zāmeli un virtuālo izstādi lasiet:
- Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs - Aleksandrs Zāmelis
- Jēkabs Raipulis par Aleksandru Zāmeli
- Aleksandrs Zāmelis - Ģinšu un sugu krustošanas mēģinājumi krustziežu dzimtā (Cruciferae)
- A. Zāmeļa 1925. gadā ievāktais mazā zvaguļa herbārijs
- Jaunieguvums Muzeja krājumā
- Mārtiņa Lapiņa fotografētais Aleksandra Zāmeļa portrets
- https://www.lu.lv/muzejs/par-mums/zinas/zina/t/73207/