Akadēmiskais centrs
Šādas domu apmaiņa ir svarīga, jo botānisko dārzu misija laika gaitā ir mainījusies un pēdējās desmitgadēs visā pasaulē galvenais kolekciju pastāvēšanas mērķis ir sekmēt augu daudzveidības saglabāšanu, kā arī pētīt augus un kolekcijas izmantot, lai izglītot sabiedrību par augu valsts nozīmi ne tikai praktiskiem nolūkiem, bet plašākā kontekstā saistībā ar ekosistēmām, bioloģisko līdzsvaru un klimatu.
Konferences temati lielākoties skāra trīs jomas – konkrētas kolekcijas, pētījumus un vispārēji ar dzīvajām kolekcijām saistītus aspektus. Pēdējiem bija veltīti trīs spilgti referāti. Nacionālā Botāniskā dārza (NBD) pārstāve Ludmila Višņevska analizēja abos Latvijas botāniskajos dārzos un LVM Kalsnavas arborētumā paveikto attiecībā pret Augu saglabāšanas globālās stratēģijas mērķiem. Savukārt kvalitātes celšanai, Viļņas Universitātes Botāniskajā dārzā kolekcijas ir rūpīgi analizētas un Darius Rilišķis iepazīstināja ar izstrādāto kolekciju politiku.
Svešzemju augu audzēšana kolekcijās, kā arī ar tām nesaistītos stādījumos, var radīt arī dažādus riskus – gan augu izplatīšanos ārpus stādījumiem, gan kaitēkļu invāziju, kā arī citus, kuru dinamiku Latvijā ir pētījis Artūrs Stalažs no Dārzkopības institūta. Ar šo tēmu sasaucās arī Latvijas Universitātes Botāniskā dārza (LUBD) pētnieces Ineses Nāburgas iegūtie rezultāti par ziemcietīgajiem lakstaugiem, kas kļūst par dārzbēgļiem, un Ingas Apines pētījums par Latvijā pirmo reizi konstatētiem rododendru kaitēkļiem
Visu valstu pārstāvji stāstīja par darbu ar konkrētām kolekcijām, piemēram, Laima Šveistīte no Lietuvas Valsts Mežu servisa – par Lietuvas ārstniecības augu saglabāšanu, Ramūne Žemgulīte – par ēriku dzimtas augu kolekciju Viļņas Universitātes Botāniskajā dārzā, Linda Strode no NBD – par skabāržu ģints kolekciju, bet Krista Kirotara no Tallinas Botāniskā dārza par akmenstārza kolekciju.
Polijas kolēģi iepazīstināja ar Varšavas Universitātes un Poznaņā esošās Adama Mickēviča Universitātes botānisko dārzu kolekciju klāstu. Savukārt Ukrainas botāniķi no Tarasa Ševčenko Nacionālās Universitātes Kijevā ļāva ieskatīties savās bagātajās subtropu augu un Ukrainas aizsargājamo augu kolekcijās. Latvijā esošās Latvijas aizsargājamo kokaugu sugu kolekcijas analizēja LUBD dendrārija vadītāja Madara Lazdāne.
Arvien vairāk botānisko dārzu pētnieku dod ieguldījumu ne tikai augu daudzveidības saglabāšanā kolekcijās, bet arī savvaļā. Par paveikto šajā jomā Latvijas Universites Botāniskajā dārzā stāstīja Māra Pakalne, kura, izmantojot vairāku LIFE projektu iespējas, atjauno purvu biotopus un pēta to veģetācijas izmaiņas. Reto un aizsargājamo sugu pētīšanai izmanto arī augu audu kultūru iespējas: par rezutātiem jūrmalas armērijas fizioloģijas pētījumos ziņoja doktorante Līva Purmale no LU Bioloģijas falultātes.
Pavisam konferencē bija 14 mutiskie ziņojumi un 10 stenda referāti. Otrajā konferences dienā, tās dalībnieki devās apskatīt LUBD kolekcijas – gan RSeIA "Babīte", gan arī Botāniskajā dārzā Kandavas ielā 2, Rīgā.
