Botāniskā ekskursija Daugavas ielejā 1936. gada maijā (Aidas Viestures uzņēmums) un Lāčupītes dendrārijā 2020. gada jūnijā (Laumas Strazdiņas foto).

Bioloģe un grāmatu autore Maruta Kusiņa Lāčupītes dendrārijā nejauši atklājusi sānziedu mēringijas atradni. Augu uzskatīja par izzudušu kopš Pļaviņu ūdenskrātuves ierīkošanas 1965. gadā. Daugavas ieleja bija līdz šim vienīgā zināmā (un iznīcinātā) auga atradne Latvijā, tādēļ suga ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 0. kategorijā.

Lai apstiprinātu un pārbaudītu atradni, uz dendrāriju devās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspertes. Sānziedu mēringijas Moehringia lateriflora tuvākā līdziniece Latvijas florā ir trejdzīslu mēringija M. trinervia. Abi ir nelieli neļķu dzimtas lakstaugi ar sīkiem baltiem ziediem. Izpētot lapu un ziedu raksturīgās pazīmes, tapa skaidrs, ka aptuveni 2 m2 platībā meža celiņa malā starp dendrārija kokiem tiešām aug retā suga. Varam apsveikt Latvijas botāniķus ar izcilo atradumu!

Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi izveidoti kā īpaši aizsargājama dabas teritorija – dabas piemineklis, lai nodrošinātu I. Medņa vērtīgo svešzemju koku stādījumu saglabāšanu un pavairošanu. Stādījumu veidošana aizsākta 1959. gadā, to mērķis bija svešzemju koku un krūmu ieaudzēšana, lai novērotu un izpētītu sugu mijiedarbību ar vietējiem biotopiem. Sānziedu mēringijas atrašana šajā teritorijā ir pārsteidzoša un negaidīta.

Lāčupītes dendrārijā ievāktais herbārijs salīdzināts arī ar Kārļa Starca herbāriju, kas ievākts 1936. gadā Daugavas ielejā un kas līdz šim bija vienīgais sugas paraugs. Arī šis atradums bija nejaušība. Kā raksta K. Starcs 1936. gada laikrakstā “Daba un zinātne”:

“Mūsu augstāko augu flōras sugu sastāvs uzskatāms par samērā labi izpētītu. Tomēr laiku pa laikam, kaut arī reti, izdodas tam pievienot vienu otru jaunumu. Šoreiz tādu ir sagādājusi Daugavas ieleja, ļaudama skatīt flōrista acij vienu no saviem paslēptākiem iemītniekiem. Daugavas ieleju atkārtoti ir pārstaigājuši visi Latvijas botaniķi. Katrs apmeklējums Daugavas plašajā ielejā vainagojies ar jaunām ziņām par tur sastopamo sugu izplatību. Gājiena nogurdinātam plūstošo ūdeņu, gleznaino krastu vai botanisko retumu cienītājam arvienu tās bagātīgā krājumā ir bijis paslēpts kāds priecīgs pārsteigums. Neatlaidīgi Daugavas ieleja vilina un aicina piegriezties tās sistēmatiskai izpētīšanai, pirms daļu jauko krastu un salu nav nogremdējis dabas pētnieka acij techniķu veidojamais Ķeguma aizsprosts.

20. un 21. maijā š.g. L.U. Dabaszinātņu studentu biedrība prof. N. Maltas vadībā rīkoja, kuplam dalībnieku skaitam piedaloties, savu kārtējo ekskursiju Daugavas krastos, posmā no Pļaviņām līdz Koknesei. (..) Kad ekskursantu lielākā daļa, pēc nelielas atpūtas un apskates Rīterupītes gŗavā, straujā pārgājienā devās Kokneses virzienā, jaunās sugas atrašanas prieks piekrita šīs ekskursijas pastāvīgam iepakaļpalicējam A. Ķirulim.

Moehringia lateriflora (tautas nosaukuma šīs ģints sugām mums nav) aug lapu kokiem apaugušā Daugavas krasta nogāzē, apm. 1 km no Rīterupītes ietekas Daugavā, Rīgas apr. Pļaviņu pagastā, netālu no Kokneses pag. robežas. Pāris desmit metru plašā augtenē sastopams diezgan liels eksemplāru skaits. Tā ir pirmā un šimbrīžam vienīgā rastuve Latvijā.(..)”.

Dalīties