Jūlija pirmajā nedēļā, XXVI Vispārējo dziesmu un XVI deju svētku laikā, krāšņos rakstos tērpsies arī Latvijas Universitātes Botāniskas dārzs, kur ar līgano lidojumu tautiskos rakstus izzīmēs greznie pastniektauriņi. No 2. - 9. jūlijam notiks “Rakstaino pastniektauriņu uzlidojums”, dodot iespēju šos eksotiskos garspārnu ģints Heliconius pārstāvjus Tropu tauriņu mājā apskatīt īpaši lielā skaitā.

Dziesmu svētku laikā pastniektauriņi būs LU Botāniskā dārza svētku vēstneši, kas ar krāšņo spārnu zīmējumu izraibinās Tropu tauriņu māju, līdzīgi kā svētku tērpos tērptie dziedātāji un dejotāji rotā dziesmu svētku Rīgu.

Saistību ar latviešu tautas tērpiem iespējams saskatīt ne vien pastniektauriņu spārnu krāsojumā, bet arī spārnu raksta dažādībā. Līdzīgi kā ar tautastērpiem, pastniektauriņu spārniem raksturīgs vienots 'krāsu kods' – vienkrāsains, tumšs fons ar košiem, kontrastējošiem laukumiem un joslām, taču krāsu un rakstu izvietojums var krasi atšķirties atkarība no tauriņa izplatības reģiona. Pastniektauriņu pētnieki novērojuši vairāk nekā 20 dažādus krāsojuma veidus, no kuriem vairāki jau reiz paviesojušies Tropu tauriņu mājā.

Pastniektauriņa dabiskais izplatības areāls plešas no Centrālamerikas vidienes līdz pat Dienvidamerikas vidienei. Pastniektauriņi apdzīvo, galvenokārt, tropu lietus mežu joslu. Tie ir unikāli ne vien ar spārnu rakstu dažādību sugas ietvaros, bet arī ar barošanās veidu. Lai gan, tāpat kā citi tauriņi, arī pastniektauriņi barojas ar ziedu nektāru, tiem piemīt unikāla spēja baroties arī no ziedputekšņiem. Daļēji tieši ziedputekšņos esošās aminoskābes ir noteicošās šo tauriņu salīdzinoši ilgā mūža nodrošināšanā. Pastniektauriņi ir viena no visilgāk dzīvojošajām dienas tauriņu sugām. To dzīves ilgums var sasniegt pat sešus mēnešus.

Pastniektauriņi samērā ātri apgūst un atceras vietas, kurās ir ziedoši augi un atkārto šos maršrutus ik dienu gandrīz kā pastnieks, kas katru dienu piegādā pasta sūtījumus vienā un tajā pašā maršrutā. Ar to arī saistīta leģenda par pastniektauriņu nosaukuma izcelšanos.

Katram pasākuma “Rakstaino pastniektauriņu uzlidojums” apmeklētājam LU Botāniskais dārzs dāvinās īpašu tauriņu pastkarti, kas dos iespēju nosūtīt tropisku sveicienu un iepazīt uz tās attēlotos  Tropu tauriņu mājas eksotiskos iemītniekus.

XXVI Vispārējo dziesmu un XVI deju svētku laikā LU Botāniskajā dārzā īpaši gaidīti būs tieši svētku dalībnieki. Visu svētku laiku, no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, dalībniekiem, uzrādot svētku dalībnieka karti kasē, ieeja LU Botāniskajā dārzā ar 30 % atlaidi. Lai svētku tērpos rotājas arī LU Botāniskais dārzs!

Dziesmu svētku nedēļā LU Botāniskā dārza Tropu tauriņu mājā apskatāmi arī citi tropu tauriņi - zilais morfīds, parastais mormoņu dižtauriņš un lielais pūčtauriņš un citi. Dziesmu svētu dalībniekus un skatītājus priecēs arī krāšņais rožu ziedonis Palmu mājas priekšā,

 

Par Latvijas Universitātes Botānisko dārzu

 

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir vecākais botāniskais dārzs Latvijā. Dārza 15 hektāru lielā brīvdabas teritorija, augu mājas un Tropu tauriņu māja nodrošina mājvietu ap 6000 dažādiem augiem, kā arī tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas tropiskajiem džungļiem, bet rīdziniekiem un pilsētas viesiem piedāvā skaistu pastaigu un kulturālas izklaides vietu.

 

LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Kandavas ielā 2. Vasaras sezonā dārzs apmeklētājiem būs atvērti no plkst. 10.00 līdz 21.00. Ieejas maksa LU Botāniskajā dārzā vasaras sezonā: skolēniem ar klasēm – EUR 1.90, skolēniem individuāli – 2.90 EUR, studentiem un pensionāriem – EUR 3.90, pieaugušajiem – EUR 4.90. Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem, Latvijas Universitātes studentiem un darbiniekiem, I un II grupas invalīdiem. Plašāka informācija: www.botanika.lu.lv.

Dalīties