Ekspozīcijā ir skatāmas ne tikai dažādu grupu, bet arī atšķirīgām īpašībām apveltītas rozes: gan smaržīgās ‘Duftwolke’ un ‘Apricot Nectar’, gan mazā, kompaktā, lielas ziedkopas veidojošā ‘Orange Babyflor’, gan klājeniskā baltiem ziediem ziedošā un pret slimībām izturīgā ‘Snow Balet’. Pēc noziedēšanas visilgāk krāšņumu saglabā ‘Lavaglut’, jo šai šķirnei raksturīgi tas, ka ziedlapas ilgi nenobirst. Divkrāsu sārti-bati ziedi plaukst liela auguma rozei ‘Eden Rose’. Dzeltenajām rozēm raksturīgi, ka ziedu krāsa laika gaitā bālē, tādēļ to vidū izceļas šķirne ‘Fresia’, kura toni saglabā. Savukārt visizturīgākās un vismazāko aprūpi prasa parka rozes: kolekcijā ir vairākas Latvijas apstākļiem īpaši piemērotas šķirnes, kuras ir selekcionējusi Nacionālā Botāniskā dārza kolēģe Dzidra Rieksta.
Lielākā daļa apskatāmās rozes ir selekcionētas Eiropā pēdējos 50 gados. Vēsturiski moderno rožu selekcija sākās 19. gadsimtā, kad krustošanā izmantoja no Ķīnas un Japānas Eiropā ievestās sugas. Mūsdienu šķirņu radīšanai pasaulē ir izmantotas vien 11 sugas, no kurām ir izveidotas aptuveni 30 000 rožu šķirnes, tā lai katrai gaumei un dzīves gadījumam var atrast īpaši piemērotu rozi.