Izstāde "Lapas zaļas, dzeltenas un sārtas"

Izstādē LU Botāniskā dārza Palmu mājas vestibilā var apskatīt, cik dažādu krāsu toņi ir augu lapām. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka visi augi ir vienkārši zaļi, tomēr, ieskatoties vērīgāk, var ieraudzīt, ka lapām ir arī dzeltena un sarkana nokrāsa, balti vai brūni triepieni. Izstāde ļaus aizdomāties par pierastā, apkārt redzamā cēloņiem: augu šūnās esošie pigmenti vai to trūkums piedod katra auga lapai raksturīgu krāsojumu, kas turklāt mainās lapas dzīves laikā un augam augot dažādos apstākļos. Hlorofili - zaļie pigmenti un karotinoīdi - dzeltenie pigmenti ir tie, bez kuriem nebūtu iespējama ne tikai augu, bet arī dzīvnieku un cilvēku eksistence, jo šo pigmentu molekulas uztver Saules gaismas enerģiju, kas tiek pārveidota ķīmiskajā enerģijā un, saistot oglekļa dioksīdu, augā veidojas organiskās vielas, bet vidē izdalās skābeklis. Tādējādi augi ir obligāti nepieciešami Saules enerģijas saistīšanai un enerģijas apritei dabā, kā arī dzīvībai nepieciešamā skābekļa daudzuma uzturēšanai ap Zemi esošajā atmosfērā. Savukārt sarkanie pigmenti - antociāni uztverto gaismas enerģiju šūnā pārvērš siltumā.

Interesanti, ka pigmenti uztver tikai daļu no redzamās gaismas, bet pārējo atstaro un tieši šo atstaroto uztver mūsu acis: hlorofili atstaro zaļo un dzelteno gaismu, tādēļ mēs lapas redzam augam raksturīgā zaļā krāsā, bet karotinoīdi atstaro dzelteno un sarkano gaismu, tādēļ lapām redzami dzelteni toņi, bet antociāni atstaro sarkano, zilo un violeto gaismu kā rezultātā ieraugām sarkanas, violeti sarkanas, brūni violetas u.c. krāsu toņu lapas. Izstāde būs apskatāma LU Botāniskajā dārzā no 19. februāra līdz 23. martam.