Akadēmiskais centrs
Kā pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, entomologs Voldemārs Spuņģis sugai ir īpašas prasības pret dzīves vidi. Kāpuru attīstībai der tikai lielu dimensiju nesen atmiruši ozoli ar biezu mizu. Piedevām, ozolam ir jābūt tieši saules apspīdētam. Kāpurs barojas ar kambriju un ap to esošajiem koksnes audiem. Attīstība no olas līdz pieaugušai vabolei ilgst gadu.
Pieaugušās vaboles ir aktīvas dienā. Saulainā laikā tās veikli skrien pa ozola stumbru. Pēc veiklības un ķermeņa krāsojuma vaboles atgādina lapsenes. Tas ir īpašs aizsardzības veids - mimikrija - līdzināšanās bīstamam kukainim. Pateicoties mimikrijai, vabole nejūtas putnu apdraudēta un demonstratīvi skraida pa ozola mizu. Labvēlīgos apstākļos pat uz atsevišķa ozola var izveidoties īpatņiem bagāta populācija.
Nav saprotams, kā šī vabole vispār nokļuvusi Botāniskajā dārzā. Visticamāk, šeit ilgstoši pastāv neliela Plagionotus detritus populācija. Dārzā un tā apkārtnē ir gana daudz ozolu un, kā jau pilsētā, tie ir saules apspīdēti. Gan jau pa kādam ozolam atmirst, un tāpēc suga ir saglabājusies. Pašlaik koksngrauzis apdzīvo ozolu pie Palmu mājas rietumu stūra. Šis ozols ir ilgstoši nīkuļojis, taču vēl izrāda niecīgas dzīvības pazīmes. Tādējādi tas var vabolei būt noderīgs vairākus gadus.
Ozolu apdzīvo ne tikai koksngrauzis, par kura klātbūtni var spriest arī netieši - pēc vaboļu izgrauztajām izskrejām ozola mizā, bet arī koksnes skudra Camponotus herculeanus. Skudra iemitinājusies ozola dobumā. Iespējams, uz ozola atrodamas vēl kādas saproksilofāgu - atmirušas koksnes apdzīvotāju sugas. Atliek tikai uzmanīgi pavērot.
Koksngrauzim vēl nav latviskā nosaukuma! Kurš izdomās skanīgāku sugas nosaukumu, piemēram, "briesmīgais ozolgrauzis" vai "krāšņais skrejkoksngrauzis", ierosinājumus sūtiet Entomoloģijas biedrībai uz e-pastu adalia@lanet.lv
 un Vilces ielejā (Zemgale). Abas teritorijas ir īpaši aizsargājamas. Sugas atrašana LU Botāniskajā dārzā faktiski ir sensacionāla.){kind=link}