Skolēnu brīvdienās „Lielie krēslas tauriņi”

Rudenīgais laiks un skopā Saules gaisma oktobra nogalē ir labākais laiks, kad apskatīt tropiskos krēslas tauriņus un baudīt Tauriņu mājas eksotiku. Dabā krēslas tauriņi ir aktīvi tieši laikā, kad diena pāriet naktī, bet nav vēl iestājusies pilnīga tumsa.

Būs vērojami pūčtauriņi, kuru ģints nosaukums Caligo tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “krēsla, tumsa”. Šie tauriņi ir aktīvi Latvijas rudenīgajās dienās, kad Tauriņu mājā neiespīd spoža saule. Pūčtauriņi ir droši, jo ir  pārliecināti par to, ka ir gan labi maskējušies, gan izskatās pietiekami draudīgi ar saviem viltus acu zīmējumu greznotajiem spārniem, kas atgādina pūces skatienu. Viņi nebaidās no cilvēkiem un labprāt ar pēkšņām spārnu kustībām izrāda savas māņu acis, kas patiesībā ir domātas apkārtējo baidīšanai un sevis aizsargāšanai. Drosmīgākie tauriņi var nosēsties uz tumšā apģērbā tērptu apmeklētāju pleciem, ļaujot sevi apbrīnot pavisam nelielā attālumā. Pūčtauriņi ir salīdzinoši kareivīgi un parasti cenšas ieņemt labākās vietas pie barotavām. Apmeklētājiem šajā laikā var palaimēties redzēt arī pūčtauriņu romantiskos dzīves mirkļus, kad  jaunie tauriņi ar straujiem lidojumu manevriem cenšas sev pievērst savu iecerēto uzmanību.

Lēnīgāki, toties augumā lielāki ir Atlasa pāvači - tauriņu sabiedrības giganti ar lielāko  spārnu virsmas laukumu pasaulē. Tauriņš ir nosaukts par godu grieķu mītiskajam titānam Atlantam, kas uz saviem pleciem tur zemeslodi. Honkongā šos milzu lidoņus dēvē par čūskgalvas tauriņiem, jo, vērīgāk ieskatoties, redzams, ka priekšspārnu gali pēc formas un krāsojuma atgādina čūskas galvu.  Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, savā dzīves laikā Atlasa pāvači neuzņem barību un tiem pat nav attīstīti mutes orgāni. Daba ir parūpējusies, lai visa dzīvei nepieciešamā enerģija tiktu uzkrāta jau kāpura stadijā.