Lai nodrošinātu rododendru aizsardzību ziemā, par to jārūpējas jau iepriekš.

Ziemā mūžzaļajiem rododendriem lielu kaitējumu var nodarīt mitrs sniegs, kas, pielīpot pie zariem un lapām, noslogo tos un liec pie zemes. Ja pēc stipras snigšanas iestājas sals, bojājumu risks palielinās, jo aukstumā zari kļūst trausli un var lūzt. Lai novērstu šādus postījumus, sniegs no rododendru krūmiem jānotīra regulāri.

Kopumā šajā ziemā sniegs nav radījis būtiskas problēmas. Tomēr jāņem vērā, ka gandrīz katru gadu vismaz vienu vai divas reizes var būt nepieciešams palīdzēt mūžzaļajiem augiem atbrīvoties no smagas sniega segas. To jādara saudzīgi, lai izvairītos no iespējamiem zaru un lapu bojājumiem. Tas attiecas ne tikai uz mūžzaļajiem rododendriem, bet arī uz tūjām, kadiķiem un citiem mūžzaļajiem augiem.

Tā kā mūžzaļie rododendri saglabā lapas arī ziemā, tiem turpinās transpirācija jeb ūdens iztvaikošana. Ziemas laikā, kad augsne ir sasalusi, ūdens cirkulācija augā nenotiek un ūdens netiek kompensēts ar jaunu piegādi no saknēm.

Ilgstošās evolūcijas gaitā mūžzaļie rododendri ir attīstījuši dažādus aizsargmehānismus, kas samazina transpirāciju: biezāku kutikulas slāni, filcveidīgu matiņu kārtu lapas apakšpusē, kā arī lapu saritināšanos caurulītē un to piekļaušanos dzinumam, ja temperatūra nokrītas zem 0 °C. Šādā veidā atvārsnītes paliek lapu iekšpusē, kur tās mazāk ietekmē vējš, tādējādi samazinot ūdens zudumus. Kad gaisa temperatūra paaugstinās virs 0 °C, lapas atkal atritinās un atgūst savu ierasto formu.

 

Informāciju sagatavoja LU Botāniskā dārza Kokaugu laboratorijas vadošā pētniece Inga Apine. 

Izmantoti LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas “Babīte” materiāli.

Foto: Lauma Ķeire, LU Botāniskais dārzs

Dalīties