Akadēmiskais centrs
Kā liecina spurainās dzīparenes latviskais nosaukums, šī sūna dabā izskatās pēc bieza dzijas pavediena, savukārt āķveidā atliektās stumbra lapiņas piedod spurainumu. Tā ir Latvijā samērā reti sastopama kaļķainu zāļu purvu, pārejas purvu un avoksnāju suga, kas ir īpaši aizsargājama, kā arī tai var veidot mikroliegumus.
Spurainā dzīparene ir lapu sūna. Auga robustie pavedieni ir gaiši zaļi līdz dzeltenīgi, dažkārt zilganzaļi, un sasniedz 3–15 cm garumu. Stumbrs nezarojas, apakšpusē tas ir klāts ar blīvu, rūsganu rizoīdu tūbu. Lapas uz stumbra sakārtotas piecās taisnās rindās. Lapas ir līdz 2 mm garas, to gals smails, āķveidā atliekts. Mikroskopā redzams, ka lapas mala no vidus līdz lapas galam ir sīki un asi zobota. Lapas dzīsla smalka, beidzas pirms lapas gala. Sporu vācelītes veido ļoti reti.
Suga sastopama zāļu un pārejas purvos, avotainās vietās strautu un upīšu malās, pļavu nogāzēs, sūnu purvos pie sēravotiem, aizaugošu ezeru malās. Sūna bieži ir sajaukumā ar citām purvainu vietu sūnām. Spurainā dzīparene ir Ziemeļu puslodes suga. Eiropā kopumā sugas populācija samazinās un ir novērojama tās dzīvotņu izzušana. Ņemot vērā sugas saistību ar jutīgiem biotopiem, kuru platība un kvalitāte arī Latvijā samazinās, dzīparene iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un tai ir veidojami mikroliegumi.
Par šo sūnu portālā dabasdati.lv kopš 2016. gada ziņots 29 reizes, un, pieskaitot pie citu inventarizāciju rezultātiem, kopā sugai Latvijā ir zināmas gandrīz 100 atradnes. Dzīparene sastopama izklaidus visā Latvijā, izņemot Zemgali un Kurzemes centrālo daļu. Lai gan lielākajai daļai zināmo sugas atradņu ir nodrošināts aizsardzības režīms, suga parasti ir sastopama nelielos daudzumos starp citām sūnām, un tā kā parasti neveido sporas, tās izplatība ir ierobežota. Sugas aizsardzībai sevišķi svarīgi ir nodrošināt zāļu purvu, pārejas purvu, avotu un avoksnāju aizsardzību un apsaimniekošanu tajās vietās, kur notiek biotopa pastiprināta aizaugšana. Aicinām ziņot dabasdati.lv par jaunām sugas atradnēm, lai precizētu spurainās dzīparenes izplatības apgabalu. Papildus zinātniska interese ir par sugas populācijām, kurās tā veido sporogonus. Ticiet man, vienmēr ir prieks šo sugu atrast dabā!
. Kā jau liecina nosaukums, sūna dabā izskatās pēc dzijas pavediena, bet atliektās lapiņas piedod spurainumu, informēja biedrībā.){kind=link}