Par 2025. gada augu nosaukts smiltāja retējs

Kā informēja biedrībā, nelielais, 5-10 centimetru augstais rožu dzimtas augs īpaši izceļas sausās un saulainās mežmalās aprīļa beigās un maijā. Tas ir pieplacis zemei ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecstarainām lapām. Īpaši ievērojami ir tā košie, zeltaini dzeltenie ziedi. Smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.

Biežāk suga sastopama Daugavas ielejā, it īpaši tās lejtecē. Ogres vai Rīgas iedzīvotāji šo augu piemērotās augtenēs pavasaros var atrast itin viegli – tā krāšņie, dzeltenie klājieni pamanāmi pat no auto vai vilciena loga.

Citviet Latvijā suga sastopama reti (Ziemeļlatvijā, Latgalē vai Sēlijā) vai pat nemaz. Atsevišķas atradnes uz dzelzceļiem un tālu prom no Daugavas ielejas, piemēram, Gramzdā, Užavā vai Ērgļos, liek aizdomāties par sugas ienākšanas ceļiem un to, vai mums Latvijā ir tikai viena šāda pavasarī ziedoša zemei pieplakusi retēju suga? Ar smiltāja retēju viss nemaz nav tik vienkārši. Lai šo ziedēšanas fāzē viegli pamanāmo augu pareizi noteiktu, nepieciešama vismaz laba lupa, vēl drošāk to var noteikt ar bionokulāru laboratorijas apstākļos. Sugai raksturīgā pazīme – blīvi zvaigžņmatiņi (sazaroti matiņi) lapu apakšpusē. Ja tādi saskatāmi – viss kārtībā, esat atraduši Gada augu!

Līdzīgs ir ļoti retais Kranca retējs (Potentilla krantzii) (lapas apakšpuse kaila, ar dažiem nezarotiem matiņiem), taču tas nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā nav atrasts (senāk konstatēts Ķemeru Nacionālajā parkā un Abavas ielejā). Tāpat līdzīgas sugas ir Tabernamontāna retējs (Potentilla tabernaemontanii), kas sastopams Igaunijā (lapas apakšpusē ir vienkārši matiņi, kas blīvi klāj visu lapas plātnes virsmu), savukārt hibrīdajam pasmilts retējam (Potentilla x subarenaria) saskatāmas abu vecāku sugu (smiltāja un Tabernamontāna retēju) pazīmes, un tas, iespējams, varētu būt plašāk sastopams, nekā mēs uzskatām pašlaik.