Zebrtauriņš LU Botāniskā dārza Tropu tauriņu mājā. Foto: Lauma Ķeire

Skaists notikums Tropu tauriņu mājā pirms sezonas slēgšanas – pasifloras lapu ēnā izšķīlusies zebrtauriņu jaunā paaudze.

Dažkārt tauriņi mūsu siltumnīcā iziet pilnu attīstības ciklu, un tā noticis arī šoruden. Zebrtauriņi Heliconius charithonia, kas pirms pāris mēnešiem izšķīlās Tauriņu mājas inkubatorā, starp siltumnīcā augošajiem augiem ir veiksmīgi atraduši piemērotu barības bāzi sev un kāpuriem. Pasifloras ir izšķirošs ķēdes posms zebrtauriņu attīstībā – tieši uz šo auga lapām un stublājiem tiek izdētas oliņas. Pasiflora satur ķīmiskas vielas, kas nonāk zebrtauriņu kāpuru un pieaugušo tauriņu organismā un padara tos neēdamus un toksiskus plēsējiem (par indīgumu vizuāli brīdina zebrtauriņu dzelteni melnais spārnu strīpojums).

Pieaugušie zebrtauriņi barojas ar pasifloras putekšņiem. Iespējams, tādēļ šī suga dzīvo ilgāk par citiem tauriņiem – pat 3-5 mēnešus. Zināms, ka citas tauriņu sugas dzīvo vien dažas nedēļas un pārsvarā pārtiek no nektāra un augļu sulas.

Subtropu un tropu reģioni Centrālajā un Dienvidamerikā ir galvenie zebrtauriņu izplatības areāli savvaļā. Tās ir arī vietas, kur aug vairākas pasifloru sugas, tostarp korķa pasiflora Passiflora suberosa. Vecākās stumbra daļas pārkorķojas – no tā cēlies sugas nosaukums. Vīteņaugs var sasniegt 6 metru garumu, no vasaras līdz rudenim tam ir maza izmēra, gaišas krāsas ziedi, no kuriem aizmetas neliela izmēra, cilvēkam neēdami augļi. Korķa pasifloru kā saimniekaugu izmanto vēl citas tauriņu sugas, tostarp, pastniektauriņi un Jūlijas tauriņi, kas nereti sastopami arī mūsu siltumnīcā.

Botāniskais dārzs un Tropu tauriņu māja apmeklētājiem atvērti katru dienu plkst. 10-16. 

Dalīties