Akadēmiskais centrs
Viļņā bija divi pasākumi – konference “Botanical Gardens: Legacy, Achievements, Mission, and Challenges in the First Decades of the 21st Century” un arī tradicionālā Baltijas botānisko dārzu asociācijas tikšanās reize. Konferencē Latvijas Universitātei bija divi referāti – par augu kolekciju ilgmūžību un zālājiem – gan izmēģinājuma, gan ekspozīcijas dinamiku un rezultātiem, kā arī stenda referāts par īrisu kolekciju.
Viļņas Universitātei ir lielākais botāniskais dārzs Baltijā. Šoreiz Viļņas kolēģi apvienoja lietderīgo ar patīkamo, jo kopā ar pārējiem baltiešiem atzīmēja arī sava dārza galvenās, vairāk nekā 190 hektāru plašās teritorijas un bagātīgo kolekciju 50 gadu jubileju. Botānisko dārzo Universitāte izveidoja jau 18. gadsimta beigās, bet vēstures līkločos tas ir atradies dažādās Viļņas vietās. Vienu no tām – septiņus hektārus lielo Vingis filiāli Viļņas Universitāte pašlaik atjauno – dārzs tur bija atradies laikā starp abiem pagājušā gadsimta pasaules kariem, bet pašu vietu jau 16. gadsimtā bija iekopuši Universitātes dibinātāji – jezuītu mūki. Tikšanās laikā bija iespējams apskatīties dārza atjaunošanas darbus un iepzīties ar topošajām ekspozīcijām.
Baltijas botānisko dārzu asociācijā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kolēģi satiekas vismaz reizi gadā un ik pārgadu izdod arī rakstu krājumu “Baltic Botanic Gardens. Estonia, Latvia, Lithuania”. Satiekoties tiek pārrunāti jaunumi: par ekspozīcijām un kolekcijām, par attīstību un rekonstrukcijām, par izglītības pasākumiem, pētījumiem un tamlīdzīgām lietām, kā arī izskatītas kopēju projektu iespējas. Vairums dārzu atrodas tieši universitāšu paspārnē: Lietuvā tādi ir visi četri – Viļņā, Kauņā, Klaipēdā un Šauļos, Igaunijā ir divi dārzi – Tartu Universitātes un Tallinas pilsētai piederošais, bet Latvijā ir Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, Nacionālais Botāniskais dārzs Salaspilī, kas ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā, kā arī vērtīgo kolekciju dēļ asociācijai piepulcētais LVM Kalsnavas arborētums.
