Pirmo pļavu ierīkoja pirms 10 gadiem dārza centrālajā daļā pie dīķa. Borisa un Ināras Teterevu fonda projekta ietvaros atjaunoja rododendru, ziemciešu un dīķa ekspozīciju. Bijušā akmensdārza vietā tagad var iepazīt ap 70 augu sugas – armērijas, pātaines, āboliņus, asinszāles, ilzītes, mārsilus, vizuļus, dievkrēsliņus. Tās lielākoties sastopamas sausās un mēreni mitrās pļavās. Latvijas savvaļas augu ievākšanai Botāniskā dārza botāniķi rīkoja vairākas ekspedīcijas uz zālājiem, lai ievāktu sēklas vai augus. Ar minimālu iejaukšanos un agresīvāko sugu ierobežošanu, šajā pļavā augi veido raibu mozaīku, katrai sugai ieņemot savu piemērotāko nišu. Augu apgriešanu veic vienu reizi gadā pēc noziedēšanas un sēklu izsēšanās.
Otrā pļava ir mūsu pētnieku darba lauks. Zālāja augu sugu skaita palielināšanas izmēģinājumi ierīkoja 2021. gadā kā vienu no LIFE LatViaNature projekta aktivitātēm. Pavisam ir seši izmēģinājumu varianti, katrs no tiem pārstāvēts ar pieciem lauciņiem. Vienā daļā iesēja lakstaugu un graudzāļu sugu sēklas, kas savāktas dažādos dabiskos zālājos visā Latvijā. Citos lauciņos vispirms veco velēnu noņēma, tad iesēja sēklas, bet vēl citos – gan noņēma velēnu, gan uzbēra augsni no sugām bagātas pļavas, gan iesēja sēklas. Reizi vai divas reizes gadā visus laukumus nopļauj un zāli savāc. Viens variants ir atstāts salīdzināšanai – tā ir kontrole – to pļauj reizi divās nedēļās, kā to darīja līdz šim. Katru vasaru visos izmēģinājumu laukumiņos veic augu sugu uzskaiti, lai sekotu līdzi, kā mainās sugu sastāvs, un vai tas palielinās.
Trešā ir Pilsētas pļava. Latvijas Dabas fonds kopā ar Rīgas domi un citām institūcijām 2021. gada pavasarī sāka projektu “Pilsētas pļavas”, lai kopīgi veidotu ziedošas un daudzveidīgas pļavas pilsētvidē. Pagājušā gada rudenī zālienā pie “Meitenes ar kurpi” spēkus apvienoja Dabas fonda un Botāniskā dārza darbinieki, LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji un studenti, lai iesētu un iestādītu tur līdz šim nebijušu sugu augus. Zālienu sagatavoja, lai jaunpienācējiem sagādātu iespējami labākus uzdīgšanas un ieaugšanas apstākļus, un šovasar tur jau uzziedējuši zvaguļi, nārbuļi, madaras un pēterenes.
Lai līgojas un zied!