Īrijas valsts Zemkopības ministrijas zemes apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības ministre iepazīstas ar Latvijas purvu aizsardzību un apsaimniekošanu

Pārgājiena laikā Īrijas Zemkopības ministrijas zemes apsaimniekošanas un bioloģiskās daudzveidības ministre Pipa Haketa (Pippa Hackett) iepazinās ar purvu nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā un purvu atjaunošanu Latvijā.

Ekskursijā piedalījās arī Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla (Eimear Friel), ministres padomnieks Deklans O’Rurks (Declan O’Rourke), privātā sekretāre Jacquie Casey un Īrijas vēstniecības misijas vadītājs Kriss Boile (Chris Boyle), kā arī pārstāvji no Zemkopības Ministrijas un SIA “Rīgas meži“. Latvijas Universitāti pārstāvēja LIFE PeatCarbon projekta eksperts ģeoloģijā Dr. geol. Andis Kalvāns un projekta koordinators Pēteris Āboliņš.

Tikšanās laikā LIFE PeatCarbon projekta vadītāja Māra Pakalne iepazīstināja ar Cenas tīreļa bioloģisko daudzveidību, tā lomu klimata regulēšanā, oglekļa piesaistē un globālās sasilšanas mazināšanā. Latvijā, tāpat kā Īrijā dabisko augsto purvu platība samazinās, līdz ar to abās valstīs ir aktuāls jautājums par purvu atjaunošanas iespējām.

Projekta vadītāja M. Pakalne pastāstīja par projekta pieredzi Cenas tīrelī. Ministri Pipu Haketu īpaši pārsteidza purva atjaunošanas rezultāti Skaista ezera apkārtnē, jo šādu rezultātu viņa nebija vēl redzējusi. Veicot purva aizsardzības pasākumus, tika samazināta purva ekosistēmai neraksturīgā ūdens aizplūšana no purva. Tādējādi purvs tuvojas tai sākotnējai, dabiskai situācijai ar nelielu kokaugu segumu.

Atjaunojot purvus, ilgtermiņā samazinās siltumnīcas efekta gāzu emisijas no purviem, jo, paaugstinoties ūdens līmenim, purvā ieviešas tam raksturīgie purva augi. Tomēr atjaunot sākotnējo purva veģetāciju un tās struktūru ar atklātā ūdens lāmu un ciņu un ieplaku mikro reljefu ir gandrīz neiespējami. Šie purva apstākļi ir veidojušies gadu tūkstošu gaitā veģetācijas un klimata mijiedarbības rezultātā. It īpaši sarežģīti ir atjaunot purvam raksturīgos apstākļus atklātos kūdras laukos pēc kūdras ieguves pārtraukšanas, jo mūsdienās klimats nav tik piemērots purvu attīstībai, kā tas bija tūkstošiem gadu atpakaļ.

Pastaigas laikā ministres kundze Pipa Haketa ar interesi klausījās par nozīmīgākajiem purva augiem, tajā skaitā sfagniem, kuri ir galvenais kūdras veidotājs.

Sarunu gaitā noskaidrojās, ka, lai gan Īrijā un Latvijā ir augstie purvi, tomēr tie ievērojami atšķiras gan klimatisko apstākļu, gan to veidošanās īpatnību dēļ. Ministres kundze pieminēja Klāra purvu (Clara Bog) Īrijā, kur tiek veikti nozīmīgi purva atjaunošanas darbi, novēršot purva eroziju un susināšanas ietekmi.

Ministres kundze Pipa Haketa atzinīgi novērtēja LIFE PeatCarbon projekta komandas veikumu, projekta pievienoto vērtību dabas aizsardzībā. Ministre minēja, ka viņu īpaši pārsteidza Cenas tīreļa atjaunošanas rezultāti, kā arī plašā dabiskā augstā purva ainava, kuru varēja vērot no skatu torņa.

Nākošā dienā pēc pārgājiena uz Cenas tīreli Īrijas vēstniecības organizētajā pieņemšanā ministre Pipa Haketa izteica lielu pateicību LU PeatCarbon projekta komandai par iespēju doties ekskursijā uz Cenas tīreli un iespēju uzzināt par Latvijas pieredzi purvu aizsardzībā un apsaimniekošanā.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Dr. biol. M. Pakalni, tel. 29511001, e-pasts: mara.pakalne@lu.lv

Vairāk par LIFE PeatCarbon projektu var uzzināt mājaslapā https://www.botanika.lu.lv/projekti/life/peat-carbon/