Akadēmiskais centrs
Ķīnas vistērijas Wisteria sinensis dzimtene ir Ķīnas centrālie un dienvidu reģioni ar subtropu un mēreno klimatu. Tā aug kā liāna un savvaļā sasniedz pat 30 m garumu. Vistērija ir tauriņziežu dzimtas augs, kuras maigi violeti zilie ziedi ir sakārtoti ap 15-20 cm garos ķekaros.
LU Botāniskā dārza kolekcijā sēklas ir saņemtas 2006. gadā no botāniskā dārza, kas atrodas Malagā, Spānijā. Pie mums vistērija aug lielā 100 L toverī. Beidzoties salnām, to iznes ārtelpā, bet rudenī atkal pārvieto uz siltumnīcu ar 10-12 oC temperatūru, kur tā pavada visu ziemu un sagaida pavasari. Ienesot rudenī telpās, augu apgriež līdz apmēram 1,80 m augstumam. Pirmie ziedpumpuri sāk attīstīties februāra sākumā, bet ziedus sāk raisīt martā un zied līdz aprīļa vidum. Iznesta laukā, vistērija otrreiz uzzied ar dažiem ziedu ķekariem maija beigās, jūnija sākumā.
Auga zinātniskais nosaukums ir veltīts amerikāņu anatomijas profesoram Kasparam Vistaram (Caspar Wistar, 1761-1818). Viņš bija Pensilvānijas Universitātes pasniedzējs un Amerikas dabaszinātņu biedrības prezidents, aizrāvās ar fosīlijām. Prof. Vistars savās mājās rīkoja satikšanās vakarus ar zinātniekiem, literātiem un studentiem, kur pārsprieda zinātnes atklājumus, un bija viens no sava laika aktīvākajiem sabiedriskās domas virzītājiem par verdzniecības atcelšanu un vakcīnu ieviešanu.
