Pirmie ziedētāji

Eranthis Salisb. – erantes ir efemeroīdi no Dienvideiropas. Ģintī ir 4 sugas. Pie mums uzzied februārī–martā un zied aptuveni vienu mēnesi. Sēklas nogatavojas maijā un izbirst no sausas pogaļas turpat pie mātes auga. Veģetāciju izbeidz jūnija otrā pusē.

Iris x mcmurtrie – Makmartra tīkliņīrisa hibrīdi uzzied uzreiz pēc sniega nokušanas un fenoloģiskā pavasara iestāšanas, parasti martā, un zied 2-3 nedēļas. Tīkliņīrisu ziedu krāsa variē no zilas līdz tumši violetai. Pie lapu pamatnes raibs raksts. Augstums lapu rozetei 20-25 cm, ziediem 8-10 cm.

Helleborus L. - ziemziedes jeb sniegarozes savvaļā aug Kaukāzā, Pireneju pussalā, Turcijā, Dienvideiropā, Centrālajā Eiropā un Britu salās. Vislabāk pie mums jūtas no Kaukāza ievestās ziemziežu sugas: austrumu, sārtā, Abhāzijas un to starpsugu hibrīdi.

Ziedpumpuri “kaukāzietēm” ir jau pilnīgi noformējušies rudenī un atrodas zemes līmenī, apsegti ar kritalām un savām lapām, tā paglābjoties no Latvijas svārstīgajām ziemas temperatūrām. Jaunās lapas šīm ziemziedēm attīstās jau ziedēšanas gaitā, aprīlī, tādēļ tās mazāk cieš no barga sala.

Galanthus L. – sniegpulkstenītes. To izcelsme ir Kaukāzs un Mazāzija. Savā starpā sniegpulkstenīšu sugas atšķiras pēc ziedlapu lieluma, zaļo vai dzelteno plankumu izvietojuma uz ziedlapiņām, pēc lapu izmēriem un krokojuma. Sniegpulkstenītes uzzied martā-aprīlī, uzreiz pēc sniega nokušanas, kad gaisa temperatūra sasniedz +5 C. Rudenī ziedošās sugas Latvijas apstākļos slikti pārziemo atklātā laukā.

Leucojum L. – pienpulkstenītes – daudzgadīgie sīpolaugi, efemeroīdi. Pienpulkstenītes atsāk augt un uzzied uzreiz pēc sniega nokušanas, pat ja zeme vēl ir sasalusi, martā – aprīlī un zied apmēram mēnesi. Sēklas nogatavojas jūnijā, tās izplata skudras, kurus pievilina sēklu piedekļi, kas bagāti ar augu eļļām. Lapas atmirst līdz jūnija vidum.

Atkāpjoties ziemai, saules sasildītajās laucēs uzzied pirmie pavasara augi.

Sniegpulkstenītes, pienpulkstenītes, ziemas erantes, tīkliņīrisi, Abhāzijas un melnās ziemziedes – savā dzimtenē Dienvideiropā, Kaukāzā, Apenīnos un Balkānos tās jau zied kopš Ziemassvētkiem, izrotājot kalnu nogāzes, skābaržu un kastaņu mežmalas, krūmājus. Kā akcentē LU Botāniskā dārza ziemciešu kolekcijas vadītāja Inese Nāburga - mūsu klimatā pirmie ziedētāji manāmi līdzko gaiss uzsilst līdz +5 °C. Tie visi ir efemeroīdi – augi, kas agri pavasarī sāk veģetāciju un ātri ierieš sēklas. Vasaras sākumā virszemes daļas nokalst, bet sīpols vai saknenis ieslīgst miera periodā līdz nākamajam pavasarim.

Ekskursijas

Pasākumu rīkošana

ELFLA

LIFE

Augu kolekcijas

Mūsu vēsture

Pirmie ziedētāji

Dalīties