ES ELFLA atbalstītā projekta prakstiski pielietojamā pētījuma nolūks ir sekmēt jaunas ogulāju komerckultūras ieviešanu lauksaimniecībā.
Brūklenes ogas un lapas izsenis izmanto ārstniecībā, kosmētikā un pārtikā. Tomēr vēl arvien tās ievāc no savvaļas audzēm. Salīdzinot ar lielogu dzērveņu Vaccinium macrocarpon un krūmmelleņu Vaccinium corymbosum audzēšanu, brūkleņu šķirņu kultivēšanu kavē piemērotu tehnoloģiju trūkums, tādēļ stādījumu platības Latvijā un citur pasaulē ir salīdzinoši nelielas.
Projekta vadošais partneris ir LU, partneri – ZS „Kaigi”, SIA Stādaudzētava „Dimzas” un nodibinājums „Stādu un kūdras inovāciju fonds”. Trīs gadu laikā pētījuma dalībnieki eksperimentēja ar dažādiem pavairošanas paņēmieniem – gan in vitro LU Botāniskjā dārzā, gan sešiem tradicionāli dārzkopībā izmantotiem, kā arī izmēģināja brūkleņu audzēšanu uz lauka, tajā skaitā arī izstrādātā purvā. Savukārt LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijā veica lapu un kūdras ķīmiskās analīzes, lai noskaidrotu mēslošanas režīmu.
Rezultāti ir apkopoti metodikā, ko publicēs LU Botāniskā dārza un Lauku tīkla mājas lapā. Tie būs izmantojami visiem, kuri plāno audzēt brūklenes.
"Negaidīti konstatējām, ka, pavairojot ar tradicionālām metodēm, pavasarī efektīga ir pārkoksnējušos dzinumu spraudeņošana tieši uz lauka, jo atkarībā no šķirnes apsakņojas un pārziemo 46-58% spraudeņu. Savukārt in vitro pavairošanā, kas būtu piemērota liela daudzuma viendabīgu stādu iegūšanai, problemātiskākā ir rizoģenēze. Tādēļ pielietošanai ražošanā, metode ir optimizējama, tomēr, to secīgi kombinējot ar sekojošu ex vitro klonēšanu, jau tagad ir sasniedzami labi rezultāti," raksta pētnieki. Mēslošanas izmēģinājumi parādījījuši, ka pat nelielas devas stimulē krūmu augšanu, tomēr novērojumi liecina, ka palielinātas devas varētu kavēt ražību. Tādēļ precīzas un ilgtspējīgas mēslošanas sistēmas izstrādei komerciāliem stādaudzētājiem būtu vēl nepieciešami izmēģinājumi ar dažādām šķirnēm lielākās stādījumu platībās.