Akadēmiskais centrs
Eiropā peoniju vēsturei ir jau vairāk nekā 2000 gadu. Pirmajos Senās Grieķijas un Romas publiskajos dārzos tika stādīti skaistākie savvaļas augi. Vēstures annāles vēsta, ka to starpā bijušas arī peonijas. Šajā ziņā Eiropas flora ir samērā bagāta - aptuveni 14 peoniju sugu. Pazīstamākās no tām - ārstniecības peonija (P. officinalis), Balkānu peonija (P. peregrina), Daurijas peonija (P. daurica) un šaurlapu peonija (P. tenuifolia). Sevišķi liela nozīme tām bija 19. gadsimtā, kad Eiropā strauji attīstījās peoniju hibridizācija un selekcija. Klosteru dārzos un lielo piļu apstādījumos jau kopš viduslaikiem tika izmantotas ārstniecības peonijas sugas un formas, sevišķi pildīto ziedu formas ('Rubra Plena', 'Rosea Plena', 'Alba Plena' u.c.). 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Eiropā no Ķīnas tika ievestas pienziedu peonijas P. lactiflora šķirnes un formas. Tāpēc ilgu laiku pienziedu peonija pat tika saukta par Ķīnas peoniju (P. chinensis). Eiropas puķkopji ātri novērtēja pienziedu peonijas P. lactiflora šķirņu un formu pārākumu pār ārstniecības peonijām (P. officinalis) šķirnēm un formām, kas tika kultivētas līdz tam. Pienziedu peonijas šķirnes un formas bija noturīgākas pret sausumu, salu un pelēko puvi. [1]
Ņemot vērā karstuma vilni, kas tiek prognozēts tuvākajās dienās, ziedēšanas process var noritēt ļoti ātri - nevilcinies ar apmeklējumu!
Botāniskā dārza siltumnīcas apmeklētājiem ir slēgtas, taču dārza āra teritorija joprojām ir pieejama pastaigām. Par izmaiņām siltumnīcu darbībā LU Botāniskais dārzs informēs mājaslapā un sociālajos tīklos. Ar ieejas biļešu cenām iespējams iepazīties šeit.
[1] Vēriņš A. "Latvietis un viņa peonijas" . LU Akadēmiskais apgāds, 2014