Akadēmiskais centrs
Dabā viktorijas zieds atplaukst naktī, bet nākamjā dienā ap pusdienas laiku tas aiveras, lai pievakarē, iestājoties krēslai, atvērto otrreiz un nākamajā rītā nogrimtu ūdenī briedināt sēklas. Baseinā augošajai viktorijai ir manāmi vēl vairāki pumpuri, tādēļ gaidāma vēl jaunu ziedu parādīšanās.
Dabā viktoriju pirmais atklāja bohēmiešu botāniķis Tadeašs Henke 1801. gadā, būdams spāņu valdības sūtītā ekspedīcijā uz Bolīviju. Zinātnieks džungļos mira un tā šis atklājums nenokļuva atklātībā. Sekoja vairākkārtēji franču un vācu botāniķu viktorijas atradumi Dienvidamerikas upēs, līdz 1837. gadā pirmie augi sasniedza Angliju. Tur ūdensrozes nodēvēja par viktoriju Anglijas karalienes vārdā. Drīz pēc sugas atklāšanas angļu dārznieki centušies augu izaudzēt apsildāmos baseinos un pēc vairāku gadu nesekmīgiem mēģinājumiem tas pirmoreiz izdevās 1849. gadā. Pirmo „nebrīvē” plaukušo ziedu, pasniedza karalienei Viktorijai.
