Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs ir vecākais botāniskais dārzs Latvijā, kam pamati likti 1922. gadā. Izstādē “Hortus Botanicus Universitatis Latviensis – 90” var iepazīties ar dārzu, tā ikdienu un sasniegumiem dažādos laikos. Pirmie augi iestādīti dārzam piešķirtajā zemē Dreiliņmuižā. Profesoru Nikolaja Maltas un Paula Galenieka vadībā ar Latvijas Universitātes studentu spēkiem, vispirms izveidoja augu sistemātikas kolekciju, kura bija pieejama publiskai apskatei jau nākamajā gadā pēc dārza dibināšanas. Kolekcijai paplašinoties, LU Botāniskais dārzs 1926. gadā ieguva desmitreiz lielāku platību – kādreizējo Volfšmidta muižu Zasulaukā. Tur bija iespēja uzbūvēt siltumnīcas tropu un subtropu augiem, kā arī paplašināt āra kolekcijas, kas tika veidotas, tās iekļaujot bijušās muižas parkā. Dārzs bija atvērts publikai un vienlaicīgi tajā mācījās dabaszinātņu studenti un notika aktīvs zinātniskais darbs – pētot sūnas, ziedaugus, fosilo floru, iedzimtību, sistemātiku un citus virzienus. Padomju gados darbības lauks paplašinājās atbilstoši tajā laikā vadošajām tendencēm - PSRS visiem botāniskajiem dārziem bija jāveido jaunas dekoratīvi nozīmīgas vai derīgas augu šķirnes, kā arī jānodarbojas ar introdukciju – jāizpēta dažādu, Latvijā līdz šim nebijušu savvaļas augu vai šķirņu audzēšanas iespējas. Tādējādi Botāniskajā dārzā tika izveidotas dažādas kolekcijas: aprikozu, persiku, dāliju, ziemciešu, rododendru un citas. Pēdējos gados pievēršoties vietējās floras apzināšanai, ir radīta Purva augu ekspozīcija, kā arī Ķērpju un sūnu taka. Izstādi “Hortus Botanicus Universitatis Latviensis – 90” varēs apskatīt maijā un visu jūniju.
