Akadēmiskais centrs
Aleksandrs Zāmelis dzimis 1897. gada 25. augustā Trikātas draudzē, Jaunvāles “Norveļos” veterinārārsta ģimenē.
Bērnību pavada Viļņas apgabalā. 1914. gada pavasarī beidz II Viļņas valsts ģimnāziju un iestājas Pēterpils Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē, kur studē dabaszinātnes. Pēc 1917. gada revolūcijas atgriežas Latvijā.
No 1920. gada 1. februāra A. Zāmelis ir palīgasistents Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Sistemātiskās botānikas katedrā. 1921. gadā nokārto valsts eksāmenus un iesniedz kandidāta darbu. No 1922. gada viņš ir asistents, bet no 1925. gada privātdocents. 1941. gadā, sakarā ar ievēlēšanu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā par štata docentu botānikā, A. Zāmelis LU paliek par ārštata docentu.
A. Zāmelis pēta tādas sistemātiskā ziņā sarežģītās augu ģintis kā rasaskrēsliņi Alchemilla un silpurenes Pulsatilla un Latvijā reti sastopamās augu sugas un to izplatību: dzelteno kurpīti Aconitum lycoctonum, grīņu sārteni Erica tetralix, jūrmalas zilpodzi Eryngium maritimum, vairoga palēpi Limnanthemum nymphaeoides, mušu ofrīdu Ophrys muscifera un meža jāņeglīti Pedicularis silvatica. Risinot dažādus augu sistemātikas jautājumus kopā ar morfoloģiski – anatomiskām un ģeogrāfiski – ekoloģiskām metodēm, A. Zāmelis pielieto arī dažādas ģenētikas metodes, it īpaši krustošanu. Iegūst jaunas dekoratīvo augu šķirnes tādās ģintīs kā begonijas Begonia, rozes Rosa, filadelfi Philadelphus u.c. Kopā ar A. Melderi veic jāņogu Ribes ģints sugu, kā arī dažādu labību, t.sk. rīsu un sojas, krustojumus. Veic pētījumus arī ar Latvijas savvaļas pelēm, skaidrojot spalvu krāsas un psihisko īpašību iedzimtību. Vāc materiālus Latvijas ģenofloristikai.
Par veiktajiem pētījumiem augu anatomijā, morfoloģijā, sistemātikā un ģenētikā plaši raksta gan vietējā, gan ārzemju periodikā. A. Zāmeļa populārzinātniskie raksti iespiesti Latviešu konversācijas vārdnīcā, žurnālos Daba, Daba un Zinātne, Latvijas Universitātes Botāniskā dārza rakstos, laikrakstā Brīvā Zeme u.c.
Citāts no 1929. gada Latvijas Universitātes Botāniskā dārza rakstiem: "Vācot materiālus par rasas podiņu izplatību Latvijā 15. jūlijā 1927. gadā kādā ekskursijā mūsu dzimtenes dienvidos un proti Vec-Auces apkārtnē "Līgotņu kalnā" novēroju kādu savādāku mūsu parastās A.pastoralis Bus. izveidni (modifikāciju). Pārdēstot viņu Latvijas Universitates Botaniskā dārzā un trīs vasaras no vietas to novērojot un salīdzinot ar viņai blakus audzēto A.pastoralis izrādījās, ka visas viņas īpatnības, kas to šķir no pēdējās sugas, uzglabājās visus gadus nepārgrozītā veidā. Pagājušā 1929. gada 19. julijā ekskursijā Lubānas ezera apkārtnē atradu šo formu Lielpurvju māju tuvumā, tā tad otrā vieta Latvijā. No pēdējās vietas ievākti vairāki augi mūsu Universitates herbarijam, kā arī viens īpatnis iedēstīts Botaniskā dārzā." (A. Zāmelis "Jauna, Latvijā atrasta rasas podiņu suga Alchemilla alechinii sp.n.", Acta Horti Botanici Universitatis Latviensis, IV, Rīga, 1929).
No 1931. gada viņš darbojas pie referatīvā žurnāla Resumptio Genetica, kas iznāk Hāgā, Holandē.
1942. gadā aizstāv doktora disertāciju par krustziežu dzimtas augu krustošanās pētījumiem. Eksperimenti veikti LU Botāniskajā dārzā.
A. Zāmelis mirst 1943. gada 7. septembrī 46 gadu vecumā. Apglabāts Siguldas kapos. Par A. Zāmeļa pāragro nāvi prof. H. Skuja nekrologā raksta: “Viņa agrā nāve nozīmē ne tikai smagu zaudējumu jauniem pētījumiem dabaszinātnēs Latvijā, bet arī botānikā un iedzimtības mācībā vispār”.
Izmantoti E. Vimbas materiāli