Latvijas flora

Latvijā purvi sāka veidoties pirms aptuveni 9000 gadiem lēzenu ieplaku ezeros, kas radušies ledāja darbības rezultātā, vai pārpurvojoties minerālgruntij. Purvs ir dzīves vide augiem, kas pielāgojušies pārmitriem un barības vielām nabadzīgiem apstākļiem. Ekspozīcijā ir apskatāmas 40 augu sugas no pārejas un augstā purva – koki un lakstaugi. Vairākas no tām arī retas un aizsargājamas, piemēram, Grīņu sārtene Erica tetralix L., bezdelīgactiņa Primula farinosa L. un parastā purvmirte Myrica gale L. 

Latvijas zālājos (pļavās un ganībās) aug vairāk nekā 520 ziedaugu un paparžaugu sugu, t.i. viena trešā daļa no Latvijas floras. Zālāju ekspozīcijā apskatāmas vairāk nekā 70 ziedaugu sugas, kas Latvijā lielākoties sastopamas sausās un mēreni mitrās pļavās. Šeit aug arī Latvijā retas un izzūdošas sugas, kā arī Eiropā aizsargātā smiltāju neļķe Dianthus arenarius L. Ekspozīcija katru gadu dabiski mainās savstarpējās sugu konkurences dēļ. Sugu skaits regulāri tiek papildināts, sēklas un stādus iegūstot ekspedīcijās pa Latvijas zālājiem. 

Ekspozīcija ir ierīkota 2014. gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu.

LU Botāniskā dārza dibinātājs un direktors Nikolajs Malta (1890-1944) bija pasaulē atzīts briologs. Sūnu pētniecībai viņš pievērsās pagājušā gadsimta 20.-30. gados. Mūsdienās pētījumi par sūnu daudzveidību Latvijā galvenokārt veikti savvaļā. Lai arī daļa no sūnu sugām samērā bieži sastopama pilsētās – uz ēku jumtiem un sienām, uz koku un krūmu stumbriem, pie tramvaja sliedēm un daudz kur citur, to izpēte pilsētvidē ir veikta tikai fragmentāri.

LU Botāniskajā dārzā ir veikta sūnu sugu priekšizpēte, kuras laikā nelielā dārza teritorijā konstatētas gandrīz 50 sūnu sugas, kas liecina par augstu sugu bagātību. Botāniskā dārza teritorija ar daudzveidīgo mozaīkveida mikrobiotopu un ekoloģisko nišu sastopamību ir sevišķi piemērota sūnu un ķērpju sugu izplatībai.

Iepazīt Latvijā 100 biežāk sastopamās sugas var Latvijas sūnu pētnieču izdotajā grāmatā "Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem".