Jaunumi

2023. gada 15. jūnijā plkst. 10.00 kampaņas “Ķeram svešos Latvijas dabā” ietvaros ikviens aicināts piedalīties LIFE projekta LatViaNature un Pasaules Dabas Fonda rīkotajā talkā bīstamo invazīvo sugu ierobežošanai dabas liegumā “Vecdaugava”, Rīgā. Kopā ar zinošākajiem invazīvo sugu ekspertiem būs iespēja apgūt invazīvo sugu ierobežošanas metodes, speciālistiem uzdot interesējošos jautājumus un pielikt savu roku “svešo” ienācēju ierobežošanā. Darbosies LatViaNature mobilā Dabas klase ar izzinošām aktivitātēm par invazīvajām sugām.

Dabas liegumā “Vecdaugava” aptuveni septiņu hektāru platībā izplatījušās invazīvās sugas – krokainā roze un puķu sprigane, kas atzīta par vienu no invazīvākajām sugām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tikšanās Skanstnieku ielā Vecdaugavas krastā, pie ieejas dabas liegumā “Vecdaugava” šeit: https://ej.uz/Talka_Keram_svesos_Latvijas_daba . Cimdi un inventārs tiks nodrošināts. Pieteikšanās dalībai talkā līdz 12. jūnijam šeit: https://ej.uz/Keram_svesos_pieteiksanas .

Lai netraucētu šobrīd dabas liegumā “Vecdaugava” ligzdojošos putnus, talka norisināsies ārpus ligzdošanas teritorijas un netiks izmantota tehnika, kas rada troksni, bet tikai augu raušana ar rokām vai sakņu izrakšana ar lāpstu. Saskaņā ar “Dabas lieguma "Vecdaugava" individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem”, talkas darbības – invazīvo sugu izskaušana – ietilpst teritorijas apsaimniekošanas pasākumos, jo invazīvās sugas, veidojot monoaudzes, apdraud dabas vērtības, kā arī kalpo kā donorteritorija šo bīstamo sugu tālākai izplatībai.

Talka ir viena no aktivitātēm LatViaNature organizētajā kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā”, kuras mērķi ir veicināt sabiedrības izpratni par bīstamajām invazīvajām sugām, to radītajiem draudiem Latvijas dabai un informēt par nepieciešamību ziņot par šo sugu novērojumiem dabā Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē  www.invazivs.lv. Tur apkopota arī informācija – apraksti un fotogrāfijas – par Latvijā invazīvajām sugām un zināmo to izplatību. Iesniegt ziņojumu par dabā novērotajām invazīvajām sugām ir vienkārši:

• tās jānofotografē;
• vietnē www.invazivs.lv jāaizpilda īsa anketa, atstājot savu kontaktinformāciju, lai nepieciešamības gadījumā eksperti var sazināties;
• jānorāda atradnes vieta kartē.

Visus iesniegtos ziņojumus pārbauda zinātnieki un dabas eksperti, kuri ikdienā strādā Dabas aizsardzības pārvaldē, Daugavpils Universitātē un Latvijas Hidroekoloģijas institūtā. Ziņojumi ļauj agrīni atklāt un apzināt “svešo” izplatību, kā arī valsts līmenī plānot ierobežošanas pasākumus. Mūsdienīga dabas aizsardzība balstās zinātnē un sadarbībā – ikviena praktiskā iesaistē.

No Latvijas dabā sastopamajām augu un dzīvnieku sugām apmēram trešdaļa ir svešzemju sugas. Aptuveni 10 % svešzemju sugu ir bīstamas – invazīvas sugas, kas apdraud dabas daudzveidību Latvijā: agresīvi izplatās un izkonkurē vietējās sugas. Invazīvās sugas var ne tikai radīt dabas ekosistēmu izmaiņas, bet nodarīt ekonomisku kaitējumu un, atsevišķas sugas, arī kaitējumu cilvēka veselībai.

Plašāka informācija: Anda Zakenfelde, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature

komunikācijas vadītāja, tālr. 26539348, e-pasts anda.zakenfelde@daba.gov.lv.

Izdevums “Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā un lauku īpašumā. Dabas ekspertu padomi ceļa sākumā” ir labs palīgs dabas daudzveidības veidošanai piemājas saimniecībā – gan laukos, gan pilsētā. Tas vēsta par vienkāršām lietām, ko katrs var darīt dārzā vai lauku saimniecībā, lai saglabātu dabas vērtības un tās vairotu.

Veidojot daudzveidīgu vidi, tā kļūs piemērotāka arvien lielākam augu un dzīvnieku sugu skaitam. Tādā mājvietu radīs arī dažādi dārza kaitēkļu dabiskie ienaidnieki, kuri noplicinātā, pārsakoptā vidē nevar izdzīvot.

Izdevumu sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature eksperti Anita Namatēva, Valdis Pilāts, Agnese Priede, Santa Rutkovska un Lauma Vizule-Kahovska.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) veido jaunus sadarbības modeļus pilotprogrammā “Dzīvais mežs”, tādēļ aicina meža īpašniekus līdz šī gada 31. oktobrim pieteikties brīvprātīgajiem dabas aizsardzības līgumiem. Šāda programma privāto mežu īpašniekiem Latvijā tiek piedāvāta pirmoreiz. Tās laikā tiks testēta brīvprātīgā (līgumiskā) pieeja dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos. Programmas nolūks ir veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu privātajos mežos.

Programmā paredzēts konsultatīvi un finansiāli atbalstīt tos privāto mežu īpašniekus, kuri savos mežos apņemas ievērot augstāku dabas daudzveidības saglabāšanas standartu, nekā šobrīd to paredz normatīvie akti. Līdzīga pieeja jau pielietota citās ES valstīs, piemēram, Somijā, īstenojot METSO programmu 2008.–2025. gadam.

Lai iepazīstinātu ar meža pilotprogrammu “Dzīvais mežs”, 20. oktobrī plkst. 14.00 Dabas aizsardzības pārvalde rīko informatīvu semināru tiešsaistē ZOOM platformā, kurā interesentus iepazīstinās ar programmas norisi, nosacījumiem un pieteikšanās kārtību. Semināru ikviens varēs vērot arī projekta LatViaNature Facebook kontā. Lai pieteiktos dalībai informatīvajā seminārā, līdz 19. oktobrim (ieskaitot) nepieciešams aizpildīt tiešsaistes pieteikuma anketu: https://ej.uz/dzivais-mezs-seminārs. Reģistrācijas saite dalībai tiešsaistes seminārā tiks izsūtīta uz pieteikumā norādīto e-pastu.

“Meža īpašnieku aptauju dati liecina, ka ievērojama daļa privāto meža īpašnieku labprāt vairāk uzmanības pievērstu dabas vērtību saglabāšanai savos mežos, ja tam būtu pieejams konsultatīvs un finansiāls atbalsts. Jo vairāk meža īpašnieku savos mežos saimnieko dabai draudzīgi, jo mazāka nepieciešamība izmantot citus dabas aizsardzības mehānismus,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature projekta Kompensāciju nodaļas vadītājs Ģirts Baranovskis.

Programma “Dzīvais mežs” piedāvā trīs apakšprogrammas, un katrai no tām ir savs uzdevums: “Biotopu saglabāšana” – saglabāt bioloģiski vērtīgākās mežaudzes, “Biotopu veidošana” – paplašināt un veidot bioloģiski vērtīgas mežaudzes, samazināt to fragmentāciju, un “Dabai draudzīga mežsaimniecība” – saglabāt dabas vērtības mežos, kuros notiek vai plānota mežsaimnieciskā darbība. Privāto mežu īpašnieki var piedalīties vienā vai vairākās apakšprogrammās, piesakot līdz 15 ha meža izvēlētajā apakšprogrammā.

Pieteikt var mežus, kas atrodas ārpus Natura 2000 teritorijām vai mikroliegumiem. Programmā uzņem mežus, kuros atrodas Eiropas Savienības nozīmes biotopi ar platību lielāku par 0,1 ha, dabisko traucējumu skartus mežus (ugunsgrēks, vējgāzes) un mežaudzes, kuru valdošās sugas vidējais caurmērs sasniedzis 25 cm. Detalizēta informācija par piedalīšanos Programmā, kā arī pieteikuma veidlapa pieejama vietnē https://latvianature.daba.gov.lv/dzivais-mezs/.

Mežu pilotprogramma “Dzīvais mežs” ilgs no 2023. līdz 2026. gadam. Tās mērķis ir atrast labāko pieeju sadarbības veidošanā ar meža īpašniekiem, lai saglabātu ES biotopus un uzlabotu dabas daudzveidības fonu saimnieciskajos mežos. Meža saimniekiem tā būs iespēja saglabāt un vairot dabas vērtības savos mežos, gan izmantojot savas zināšanas un pieredzi, gan vienlaikus saņemot sertificēta meža biotopu eksperta konsultācijas, kā arī finansiālu atbalstu.

Kopējais atbalsta finansējums meža īpašniekiem pilotprogrammā ir 444 tūkstoši eiro. Tās dalībniekiem būs gan jāpiedalās mācībās, gan jāiesaistās rezultātu novērtēšanā.

Pilotprogrammu “Dzīvais mežs” projektā LIFE-IP LatViaNature izstrādājusi Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Mežu konsultāciju pakalpojumu centru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Pasaules Dabas Fondu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Vidzemes Augstskolu un Latvijas Universitāti.

Plašāka informācija: Vita Krieviņa, Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature komunikācijas vadītāja, tel. +371 29160721, vita.krievina@daba.gov.lv.

Aicinām ikvienu savos kanālos publicēt informāciju par jaunajām ziņošanas iespējām Invazīvo sugu pārvaldniekā:

• Uzstādīšanas instrukcija un kvadrātkodi gan skatāmā, gan lejuplādējāmā formātā pieejami https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/.
• Video, kā ziņot par dabā novērotajām invazīvajām sugām youtube kanālā šeit: https://www.youtube.com/watch?v=Ht0Lx_wcD5c&t=113s.

Projekta LIFE-IP LatViaNature tiešsaistes vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks” saņemto ziņojumu skaits ļauj secināt, ka sabiedrības izpratne par svešzemju invazīvajām sugām un vēlme tās ierobežot pieaug. Statistika liecina, ka kopš vietnes izveidošanas pērnā gada maijā līdz šī gada 24. augustam par novērotajām invazīvo sugu atradnēm Latvijā ir saņemti 2722 ziņojumi un šogad saņemto ziņojumu skaits jau ir pārsniedzis 2021. gadā saņemto ziņojumu skaitu (802) vairāk nekā divas reizes. Par invazīvajiem augiem saņemti visvairāk ziņojumi (2024) – pārliecinoši pirmajā vietā ir Sosnovska latvānis Heracleum sosnowskyi (633), kam seko Kanādas zeltgalvīte Solidago canadensis (247) un vārpainā korinte Amelanchier spicata (144). Par invazīvajiem dzīvniekiem saņemti 698 ieraksti, visvairāk iedzīvotāji ziņojuši par Spānijas kailgliemezi Arion vulgaris (239) un melngalvas mīkstgliemezi Krynickillus melanocephalus (66).

Projekta invazīvo sugu eksperte Santa Rutkovska: “Svešzemju invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē. Tās ir agresīva rakstura, bieži spēcīgākas par vietējām sugām un izjauc dabisko līdzsvaru, tā rezultātā izdzīvošana vietējām sugām, kurām ir svarīgas ekosistēmas funkcijas, ir apdraudēta. Ziņojumu sniegšana par invazīvo sugu novērojumiem ir ļoti vajadzīga un gaidīta – tā veicina agrīnu invazīvo sugu atklāšanu, kas ir būtiski šo sugu efektīvai pārvaldībai.”

Iesniegtos novērojumus izskata un pārbauda Dabas aizsardzības pārvaldes sugu speciālisti, nepieciešamības gadījumā piesaistot citus ekspertus. Apstiprinātās atradnes kļūst publiski pieejamas vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un ar tām saistītie dati tiek uzkrāti valsts informācijas sistēmas dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” (https://ozols.gov.lv/pub).

Plašāka informācija: Vita Krieviņa - Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature komunikācijas vadītāja, +371 29160721, vita.krievina@daba.gov.lv.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zālāju īpašniekus līdz 30. jūnijam pieteikt ilggadīgos zālājus sākotnējai novērtēšanai dalībai bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas atbalsta programmā “Ziedu pļavas”.

Zālāju atbalsta pilotprogrammas “Ziedu pļavas” (turpmāk – Programma) mērķis ir uzlabot bioloģisko daudzveidību ilggadīgajos zālājos, tiecoties pakāpeniski sasniegt ES nozīmes zālāju biotopu kvalitāti. Tā ir izveidota projekta LIFE-IP LatViaNature ietvaros.

Zālāju saimnieki, kuri vēlas uzlabot zālāja bioloģisko daudzveidību, aicināti līdz 2022.gada 30.jūnijam pieteikt savu zālājus novērtēšanai, vai tie atbilst Programmas mērķiem un nosacījumiem. Pieteikumi aizpildāmi tiešsaistes formā: www.daba.gov.lv/lv/form/pieteikums-zalaja-novertesanai

Pieteikt var tādus zālājus (pļavas, ganības), kas atrodas ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un līdz šim nav atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem, kā arī to platība nav mazāka par 0,1 hektāru.

Programma veidota, orientējoties uz sasniegto rezultātu – finansiālā atbalsta apmērs būs atkarīgs no zālāja struktūras kvalitātes un dabiskiem zālājiem raksturīgu augu sugu skaita un daudzuma. Programmas ietvaros zemes īpašniekiem būs iespēja saņemt zālāju biotopu eksperta konsultācijas, palīdzot izvēlēties atbilstošākos zālāja apsaimniekošanas pasākumus.

Programmā plānots uzņemt ilggadīgos zālājus vismaz 675 ha platībā. Atbalstam pieejamais kopējais finansējums – 400 000 euro. Programma norisināsies no 2023. līdz 2026. gadam.

Latvijā bioloģiski vērtīgo zālāju palicis mazāk par 1% no valsts teritorijas. Svarīgi ne tikai saglabāt esošās dabiskās pļavas un ganības, bet veicināt arī pārējo ilggadīgo zālāju dabiskošanos.

Programmu projekta LIFE-IP LatViaNature partnerībā izstrādājusi Dabas aizsardzības pārvalde, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vidzemes Augstskola, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un Latvijas Universitāte.

Detalizēta informācija par Programmas norisi, dalību un kritērijiem pieejama projekta mājaslapā: latvianature.daba.gov.lv/zalaju-pilotprogramma/

Plašāka informācija: Vita Krieviņa - Dabas aizsardzības pārvaldes LIFE-IP LatViaNature Komunikācijas vadītāja, +371 29160721, vita.krievina@daba.gov.lv 

Būtisks priekšnoteikums sekmīgai invazīvo sugu ierobežošanai ir efektīvu apkarošanas metožu izvēle un sabiedrības iesaiste to īstenošanā. Lai rastu jaunas, efektīvas invazīvo sugu apkarošanas un ierobežošanas metodes, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Daugavpils Universitāti 2022. gada 18. februārī uzsāks projektu konkursu mazo grantu piešķiršanai iedzīvotājiem, uzņēmējiem un sadarbības grupām (tajā skaitā pašvaldībām), kas savā vai pārvaldībā esošajā īpašumā vēlas ierobežot invazīvās sugas, izmantojot Latvijai inovatīvas, dabai draudzīgas un izmaksu lietderīgas metodes.

Mazo grantu programmā paredzētais atbalsta finansējums vienam projektam būs līdz 5000 EUR. Konkurss notiks projekta LIFE-IP LatViaNature ietvaros. Invazīvo sugu pārvaldības jomā šāds projektu konkurss notiks pirmo reizi.

Lai iepazīstinātu ar konkursa norisi, 2022. gada 2. februārī tiks rīkots informatīvs seminārs, kurā interesentus iepazīstinās ar mazo grantu programmas mērķiem, pieteikšanās kārtību un nolikumu. Seminārā eksperti iepazīstinās ar prioritārajām invazīvajām sugām un to ierobežošanas metodēm. Semināra dienaskārtību lūdzu skatiet šeit.

Invazīvās sugas ir ne tikai būtisks apdraudējums bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī nodara ievērojamus ekonomiskus zaudējumus. Piemēram, Spānijas kailgliemeža izskaušana ir laikietilpīgs process, šī Latvijā ievazātā svešzemju suga nelabvēlīgi ietekmē gan ražu, gan krāšņumaugus, pārnēsā slimību ierosinātājus, kā arī var ietekmēt īpašuma vērtību. Cits piemērs ir arvien biežāk sastopamā puķu sprigane, kas ieviešas upju krastos. Tā veido viensugas audzes, veicina krastu izskalošanos un ūdens kvalitātes pasliktināšanos pastiprinātas barības vielu ieskalošanās dēļ.

Mazo grantu programmas ietvaros tās dalībniekiem būs iespēja ne tikai saņemt finansiālu atbalstu invazīvo sugu apkarošanai, bet darbu plānošanas un īstenošanas laikā arī konsultēties ar pieredzējušiem ekspertiem.

Viens no LIFE-IP LatViaNature uzdevumiem ir veicināt izpratni par invazīvajām sugām un to apkarošanas metodēm. Tāpat būtiski ir stiprināt savstarpējo sadarbību un pieredzes apmaiņu starp zemju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem, kuru īpašumos ir invazīvās sugas – mācīties citam no cita. LatViaNature projekts sniegs finansiālu atbalstu inovatīvu un efektīvu invazīvo sugu iznīcināšanas un izplatības ierobežošanas risinājumu radīšanai.

Informatīvā semināra norises laiks: 2022. gada 2.februārī plkst.13.00 tiešsaistē ZOOM platformā. Semināra norisi varēs vērot arī LLKC un LatViaNature Facebook kontos.

Ikviens interesents aicināts piedalīties seminārā, līdz 31.janvārim (ieskaitot) aizpildot pieteikuma anketu: www.mitto.me/invazivas-sugas/pieteikties. Reģistrācijas saite dalībai tiešsaistes seminārā tiks izsūtīta uz pieteikumā norādīto epastu.

Papildu informācijai par semināru lūgums sazināties ar LLKC projektu vadītāju Sandru Misu: sandra.misa@llkc.lv, tel. 28021916.

2021.gada 21.oktobrī notika LIFE Integrētā projekta “Natura2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LatViaNature) Vadības grupas  sanāksme, kuras laikā projekta partneri apsprieda uzsākto projekta aktivitāšu progresu.

Aktuālo darbu tematika skar tādas jomas kā ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšanu, invazīvo sugu pārvaldību, plašas sabiedrības un specifisko mērķagrupu aptauju norisi, teritoriju atlasi dažādu meža apsaimniekošanas metožu demonstrācijām, kā arī bioloģiskās daudzveidības demonstrēšanu botāniskajā dārzā. Tika pārrunātas arī citas projekta īstenošanai būtiskas aktualitātes un turpmāk plānoto darbu norise.

Projekta partneri  īsteno jau 28 projekta aktivitātes, kur Dabas aizsardzības pārvalde kā vadošais partneris darbojas 17 aktivitātēs. Līdz projekta noslēgumam tiks ieviesta 51 aktivitāte. Lai pojektā novērtētu aktivitāšu izpildi, sagaidāmais rezultāts ir sadalīts pa soļiem, ko projektu valodā dēvē par jūdžakmeņiem un atskaites punktiem – nodevumiem. Vērtējot padarīto, līdz šim dažādu aktivitāšu izpildē sasniegti 20 jūdžakmeņi no ieplānotajiem 205 kopumā un pieci nodevumi no ieplānotajiem 95, kas jāsasniedz līdz 2028.gadam.

Lai sekmētu ES nozīmes biotopu aizsardzības mērķu noteikšanu, darbu ar aktuālajiem biotopu datu jautājumiem uzsākusi ekspertu komanda, kurā sadarbojas Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu eksperti ar Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes un AS “Latvijas valsts meži” ekspertiem. Savukārt, Natura 2000 teritoriju līmeņa mērķu noteikšanā ES nozīmes aizsargājamām sugām, sadarbojoties DAP, Daugavpils Universitātes un LU ekspertiem notiek darbs ar tādām sugām kā, piemēram,  ūdrs Lutra lutra, dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus, Igaunijas rūgtlape Saussurea alpina ssp.sthonica, ošu pļavraibenis Euphydryas maturna un sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina. Darbs ar sugu un biotopu datu analīzi un plānošanu veidos  mugurkaulu turpmākām aktivitātēm.

Sanāksmē piedalījās projekta partneri no Dabas aizsardzības pārvaldes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, AS “Latvijas valsts meži” un Pasaules Dabas Fonda.

Plašāka informācija:
Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv

Lai saglabātu dabas vērtības un vairotu daudzveidību, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un Dabas aizsardzības pārvaldi uzsāk privāto zemju īpašnieku vajadzību izpēti par nepieciešamajiem atbalsta veidiem dabas vērtību saglabāšanai privātajos mežos un zālājos. Viedokļa apzināšana notiks aptauju veidā LIFE Integrētā projekta LatViaNature ietvaros. 

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns: “Latvijā ap 50% mežu pieder privātpersonām, arī lielākā daļa bioloģiski vērtīgo zālāju atrodas privātajās zemēs. Tas nozīmē, ka dabas daudzveidības saglabāšanas sekmes ir būtiski atkarīgas gan no kopējās izpratnes par šī uzdevuma nepieciešamību, gan kopējas un savstarpēji koordinētas praktiskās sadarbības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu īstenošanā. Izprotot zemes īpašnieku objektīvās vajadzības un iespējas, varam mērķtiecīgāk plānot ilgtspējīgus dabas saglabāšanas pasākumus, pilnveidot kompensāciju mehānismus un veidot brīvprātīgus iesaistes instrumentus, lai tie būtu noderīgi un veicinātu privāto zemes īpašnieku aktīvāku iesaisti dabas vērtību saglabāšanā.” 

Aptaujas rīkos LLKC, savukārt datu apstrādi un analīzi veiks Vidzemes augstskola. Iegūtā informācija tiks izmantota, lai piedāvātu risinājumus dabas vērtību saglabāšanai privātajās zemēs, pilnveidotu kompensāciju mehānismus, attīstītu ilgtspējīgu mežu un zālāju apsaimniekošanas sistēmu, kā arī  izstrādātu un praksē pārbaudītu brīvprātīgus, līgumiskās attiecībās balstītus mehānismus dabas vērtību saglabāšanai privātajās zemēs.

LLKC Meža konsultāciju pakalpojuma centra direktors Raimonds Bērmanis:
“Lemjot par rīcībām, kas ietekmēs mežu un zemju apsaimniekošanu, ir absolūti svarīgi iesaistīt šo zemju īpašniekus. Meža īpašnieku struktūra laika gaitā mainās, pārmantojot vai iegādājoties jaunas meža platības, kā arī meža apsaimniekošanu ietekmē klimata izmaiņas un sabiedrības uzskatu maiņa, un tas rada arī meža īpašniekiem jaunu skatījumu uz meža apsaimniekošanas metodēm.”

Aptaujā par mežiem aicinām piedalīties mežu īpašniekus, kuru mežs atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un tos, kuru mežos sastopami Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopi. Aptauja ietver jautājumus par kompensācijām saistībā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, motivējošiem pasākumiem un nepieciešamo atbalstu dabas vērtību saglabāšanai mežā un par līdzšinējo meža apsaimniekošanas praksi. Jautājumu loks ietver arī attieksmi pret saimnieciskās darbības ierobežojumiem un mežā sastopamajām dabas vērtībām. Anketu privāto mežu īpašniekiem aicinās aizpildīt gan LLKC filiāles Meža konsultāciju pakalpojumu centra konsultanti, gan arī tā ir pieejama aizpildīšanai tiešsaistē: https://bit.ly/aptauja_meži

Aptaujā par zālājiem viedokli paust aicinām zālāju īpašniekus, kuriem pieder zālāji ar augstu vai potenciāli augstu dabas daudzveidību – gan ilggadīgie ekstensīvi izmantoti zālāji, gan ES nozīmes zālāju biotopi. Aptauja zālāju īpašniekiem ietver jautājumus par līdzšinējo zālāju apsaimniekošanas praksi, izmaksām, nepieciešamo atbalstu zālāju uzturēšanai, kā arī sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem. Anketa zālāju īpašniekiem pieejama šeit: https://bit.ly/aptauja_zālāji

Zemes īpašnieku viedokļa noskaidrošana ilgs līdz 2021. gada decembra beigām. Aptauju rezultāti tiks izvērtēti un publicēti 2022.gadā projekta LatViaNature mājaslapā. Ja neviens no iepriekš norādītajiem anketas saņemšanas vai aizpildīšanas veidiem nav ērts, taču ir vēlme piedalīties aptaujā, lūdzam sazināties ar aptaujas koordinatori LLKC pārstāvi Madaru Černuho, e-pasts: madara.cernuho@mkpc.llkc.lv, tel. 26822003.

Plašāka informācija:

Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv

Lai noskaidrotu, kādas ir zināšanas un attieksme par invazīvo augu sugām un pieredze to izplatības ierobežošanā, Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) aptaujās  privātās zemes īpašniekus un tās apsaimniekotājus.

Invazīvās sugas ir atzītas par vienu no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē un arī Latvijā. Sekmīgai to izplatības ierobežošanai ir nepieciešama sabiedrības izpratne un iesaiste. Noskaidrojot faktorus, kas motivē vai kavē iesaisti invazīvo sugu izplatības ierobežošanā, atbildīgās institūcijas varēs pilnveidot normatīvos aktus, kā arī mērķtiecīgi izglītot sabiedrību.

Īpaša loma aptaujā atvēlēta jautājumiem par zemes īpašnieku līdz šim pielietotajām metodēm un to efektivitāti invazīvo augu sugu ierobežošanai. Praktiskās pieredzes analīze palīdzēs izvērtēt līdz šim pielietotās metodes un plānot efektīvāko rīcību invazīvo sugu izskaušanas paņēmienu testēšanā un ieviešanā. Aptauja arī kalpos kā ierosme respondentiem izzināt vairāk par invazīvo augu sugu problemātiku.

LIFE Integrētajā projektā LatViaNature plānots izstrādāt efektīvu invazīvo sugu pārvaldības sistēmu, kurā iekļaus gan nesen ieviesušos sugu agrīna atklāšanu un ātra izskaušanu,  gan plaši izplatījušos sugu izplatības monitoringu, kurā līdzdarbojas visa sabiedrība. Tāpat tiks izveidotas vadlīnijas sugu iekļaušanai Latvijas invazīvo sugu sarakstā un definēti skaidri, pamatoti un katrai invazīvai sugai atbilstoši apsaimniekošanas pasākumu principi.

Projektā būtisks uzsvars likts uz dažādu viedokļu pārstāvniecību, un tas paredz plašas sabiedrības iespējas līdzdarboties visā projekta laikā. Piedalīšanās šajā aptaujā ir viena no zemes īpašnieku un apsaimniekotāju iesaistes iespējām. Projekta gaitā paredzēts pilotteritorijās izmēģināt un demonstrēt Latvijā līdz šim neizmantotas vai maz vērtētas invazīvo augu sugu izskaušanas metodes. Sniedzot finansiālu atbalstu, plānots iesaistīt privāto zemju īpašniekus un nevalstisko sektoru efektīvu invazīvo sugu apkarošanas metožu izstrādē un demonstrācijā. 

Aptauja norisināsies līdz 2021. gada decembrim, anketas aizpildīšanai nepieciešamas aptuveni 30 minūtes, tā pieejama tiešsaistē  https://bit.ly/invazīvās-augu-sugas_aptauja. Rezultāti tiks publicēti LIFE Integrētā projekta LatViaNature mājaslapā 2022. gada pavasarī.

Ņemot vērā, ka invazīvās augu sugas izplatās dažādās teritorijās, aptaujā aicināti piedalīties gan mežsaimnieki, gan lauksaimnieki, gan privātmāju vai lauku viensētu īpašnieki, tāpat, arī mazdārziņu īpašnieki un citu lietojuma veida zemes īpašnieki un apsaimniekotāji. Ikviens, kas aizpildīs anketu, būs sniedzis savu ieguldījumu invazīvo sugu pārvaldības pilnveidē.

Aptauja izstrādāta LIFE Integrētā projekta LatViaNature ietvaros, tās izstrādi veica Vidzemes Augstskola, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Galveno darbu datu ieguvē veiks LLKC, bet datu apstrādi veiks Vidzemes Augstskola.

Ja neviens no iepriekš norādītajiem anketas saņemšanas vai aizpildīšanas veidiem nav ērts, taču ir vēlme piedalīties aptaujā, lūdzam sazināties ar aptaujas koordinatori LLKC pārstāvi Madaru Černuho, epasts: madara.cernuho@mkpc.llkc.lv.

Plašāka informācija:

Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv

Lai rastu efektīvus risinājumus dabas vērtību saglabāšanai privātajās zemēs, LIFE Integrētā projekta LatViaNature īstenotāji izvērš sadarbību un uzsāk konsultācijas ar privāto zemes īpašnieku pārstāvošām organizācijām un citām ieinteresētajām pusēm. Paplašinātā sadarbība nodrošinās dažādu skatupunktu un viedokļu pārstāvniecību, veicinās mežu un zālāju īpašnieku iesaisti kompensāciju un motivējošo mehānismu pilnveidē.

“Dabas daudzveidības saglabāšanas sekmes ir lielā mērā atkarīgas no privāto zemju īpašnieku veiktajām izvēlēm un lēmumiem – ap 50% Latvijas mežu pieder privātpersonām, arī lielākā daļa bioloģiski vērtīgu zālāju atrodas privātajās zemēs. Meža un zālāju īpašnieku iesaiste jau projekta sākumā ir īpaši būtiska, lai rastu labākās pieejas kopējā dabas daudzveidības saglabāšanas procesā”, teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa.

Privāto zemju īpašnieku iesaiste tika uzsākta ar aicinājumu meža īpašniekiem pieteikt savus īpašumus dabai draudzīgas meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritoriju izveidē, un sadarbība ar ieinteresētajām pusēm ir plānota visā projekta laikā.

Konsultatīvās grupas ietvaros pirmajā sanāksmē projekta īstenotājiem pievienojās Latvijas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Mežu sertifikācijas padome, biedrība “Zemnieku saeima”, Zemkopības ministrija, Valsts meža dienests, Latvijas Pašvaldību savienība, Agroresursu un ekonomikas institūts un Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Plānots, ka Konsultatīvā grupa piedalīsies projekta aktuālo jautājumu apspriešanā vismaz divas reizes gadā, starp sanāksmēm iespējams dalīties ar labās prakses piemēriem izveidotajā kopdarba vietnē. Konsultatīvajā grupā interesentiem ir iespējams iesaistīties visā projekta laikā.

Konsultatīvās grupas dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta aktivitātēm kompensāciju un motivējošo mehānismu pilnveidei. Ilona Mendziņa atgādināja par līdz šim paveikto kompensāciju sistēmas pilnveidošanā, un skaidroja, kā LatViaNature paredzēts sekmēt identificēto kompensāciju jautājumu problēmu risināšanu. Tāpat I.Mendziņa iepazīstināja ar mežu un zālāju īpašnieku iesaistes iespējām, tostarp, brīvprātīgo dabas aizsardzības pasākumu testēšanu zālāju un mežu teritorijās.

Konstruktīvā dialogā ar Konsultatīvās grupas dalībniekiem tika apspriesti tuvākie privāto zemju īpašnieku iesaistes pasākumi – aptaujas ar mērķi noskaidrot mežu un zālāju īpašnieku viedokli, vajadzības un izpratni, tostarp, par līdzdarbošanos dabas daudzveidības saglabāšanā, nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un to saturu, par kompensāciju mehānismiem, gan invazīvo sugu izplatīšanas mazināšanas metodēm u.c. Diskusijā par aptaujas anketās ietverto jautājumu loku tika saņemti pirmie priekšlikumi aptaujas anketu pilnveidei. Aptaujas ļaus iegūt svarīgu informāciju turpmākajiem rīcības pasākumiem, izstrādājot piemērotus instrumentus, metodes un risinājumus, gan arī vēlāk – testējot un demonstrējot tos privātajās zemēs. 

Informāciju sagatavoja:

Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv

Lai sekmētu labās prakses un zināšanu pārnesi mežsaimniecībā, LIFE Integrētā projekta LatViaNature komanda aicina meža īpašniekus pieteikt savus īpašumus meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritoriju izveidei. Pieteikumi līdz 2021.gada 12.jūnijam aizpildāmi tiešsaistes formā: https://saite.lv/PNZof  

Sadarbībā ar meža īpašniekiem plānots izveidot piecas meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritorijas, kuras līdz 2028. gadam kalpos kā izglītības un pieredžu apmaiņas platforma.  Dabai draudzīgas mežsaimniecības prakses demonstrējumi notiks, respektējot meža īpašnieka īstenoto meža apsaimniekošanas praksi, kā arī ņemot vērā gan dažādus meža augšanas apstākļus, gan sugu un vecuma ziņā atšķirīgas audzes.

"Meža īpašniekiem šī ir tieša iespēja līdzdarboties labas meža apsaimniekošanas prakses attīstībā Latvijā un gūt jaunas zināšanas, pieredzes, kā arī atbalstu teritorijas iekārtošanā demonstrējumu un izglītības pasākumu veikšanai. Mēs ticam, ka demonstrējumi dabā arī ļaus savstarpēji labāk izprast privāto meža īpašnieku dažādās vajadzības un iespējas, kā arī rast vērtīgus risinājumus meža atbildīgā apsaimniekošanā", pauž Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis.

Demonstrējumu teritorijās notiekošo apmācību teorētiskās nodarbības nodrošinās projekta eksperti vai projekta partneru pieaicināti meža apsaimniekošanas vai bioloģiskās daudzveidības speciālisti, savukārt mežā praktiskās nodarbībās savu saimniekošanas praksi izklāstīs demonstrējumu teritorijas īpašnieks vai īpašuma apsaimniekotājs. Pasaules Dabas Fonds un LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs nodrošinās demonstrējumu teritorijās notiekošo pasākumu plānošanu, organizēšanu un koordināciju, kā arī sniegs atbalstu demonstrējumu teritorijas iekārtojumam.

Lai nodrošinātu maksimāli daudzveidīgu un noderīgu zināšanu pārneses platformu, demonstrējumu teritorijas plānots izveidot dažādos Latvijas novados, gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām, dažādas platības meža īpašumos.

Pieteikumus izvērtēs LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra, Pasaules dabas fonda un Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti, pamatojoties uz demonstrējumu teritoriju izvēles kritērijiem:

• meža teritoriju, bioloģiski augstvērtīgu mežu klātbūtnes, demonstrējumu objektu izveides iespēju novērtējums,
• infrastruktūras pieejamība demonstrējumu teritorijas darbības nodrošinājumam,
• teritorijas īpašnieka iesaistes iespējas demonstrējumu objektu izveides un dažādu auditoriju izglītības procesā,
• demonstrējumu teritorijas novietojums.

Detalizētāki vērtēšanas kritēriji pieejami saitē: https://latvianature.daba.gov.lv/aktivitates/e-3-1-ilgtspejigas-meza-apsaimniekosanas-demonstresana-privatas-zemes/

Sākotnēji izvērtēšana norisināsies, balstoties uz pieteikuma formā norādīto informāciju, kam sekos projekta pārstāvju apmeklējums uz konkrēto meža īpašumu. Projekta pārstāvji sazināsies ar visiem pieteikumu iesniedzējiem.

Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature) tika uzsākts 2020.gadā un tā mērķis ir ieviest Latvijā Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, nodrošinot ES nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli, kā arī izstrādājot piemērotas un inovatīvas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā. Viens no projekta uzdevumiem ir veicināt ieinteresēto pušu, īpaši privāto mežu īpašnieku, iesaisti un izpratni par dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmi un šo jautājumu integrāciju dažādos sektoros.

Papildu informācijai par pieteikšanos meža apsaimniekošanas demonstrējumu teritoriju izveidei lūdzam sazināties ar Madaru Černuho, epasts: madara.cernuho@mkpc.llkc.lv, mob.tel.:26822003.

Plašāka informācija:
Vita Krieviņa
Dabas aizsardzības pārvaldes
LIFE-IP LatViaNature
Komunikācijas vadītāja
+371 29160721
vita.krievina@daba.gov.lv
Latvianature.daba.gov.lv

Risinājumi dabas vērtību saglabāšanā tiks rasti zinātniskā pamatojumā, diskusijās un visas sabiedrības izglītošanā

2021. gada 25. martā LIFE Integrētā projekta LatViaNature īstenotāji tiešsaistes seminārā iepazīstināja plašāku auditoriju ar projekta mērķiem, uzdevumiem un plānotajiem rezultātiem. Projekts pilnveidos dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām sugām un biotopiem nodrošinātu saglabāšanos ilgtermiņā. Projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu.

Dabas vērtību saglabāšana ir ieguldījums iedzīvotāju veselībā, labklājībā un visas tautsaimniecības veselīgā pastāvēšanā – tā nav iespējama bez dabas vērtībām un ekosistēmu pakalpojumiem.

Semināru atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs: “Mums ir jāuzņemas atbildība par dabu, un dabas aizsardzības mērķi efektīvi jāintegrē dažādu nozaru politikā, lai tās spētu sniegt devumu Latvijas attīstībai, taču ne uz dabas vērtību noplicināšanas rēķina. Aicinu biežāk sēsties pie viena galda to organizāciju pārstāvjiem, kas rūpējas par Latvijas ekonomisko attīstību un tiem, kas rūpējas par dabas aizsardzību.”

Dabas aizsardzības ģenerāldirektors Andrejs Svilāns ceļavārdos projekta īstenotājiem novēlēja “rast labākās pieejas brīvprātīgai, uz savstarpēju cieņu un izpratni veidotai zemes īpašnieku iesaistei kopējā dabas daudzveidības saglabāšanas procesā” un atzīmēja, ka dabas izglītība, kopējas sabiedrības izpratnes veidošana un līdzdalība ir būtiska daļa dabas aizsardzības pilnveidošanā.

Integrētā projekta LatViaNature nozīmību dabas aizsardzības politikas kontekstā skaidroja VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece Ilona Mendziņa un izcēla uzdevumus, kas izriet gan no ES dabas likumdošanas, gan Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam, kā arī atzīmēja, ka šo uzdevumu sasniegšana iespējama tikai ar sabiedrības uzvedības modeļu un paradumu maiņas veicināšanu.

Ieskatu par projektā veicamajiem uzdevumiem sniedza LIFE-IP LatViaNature Projekta vadītāja Ieva Saleniece (Dabas aizsardzības pārvalde) un uzsvēra Integrētā projekta lomu sadarbības stiprināšanā gan ar dažādām nozaru institūcijām, organizācijām, iesaistītajām pusēm, gan arī Latvijas sabiedrību.

Projektā tiks izstrādāti aizsardzības un apsaimniekošanas plāni 59 ES nozīmes sauszemes un saldūdens biotopu veidiem, lai noteiktu prioritātes un veicinātu vismaz 70% aizsargājamo biotopu atjaunošanu vai saglabāšanu labā stāvoklī. Plānota kompensējošu un motivējošu mehānismu izstrāde, lai rastu labāko pieeju brīvprātīgai zemes īpašnieku iesaistei kopējā dabas daudzveidības saglabāšanas procesā. Savukārt, invazīvo sugu izplatības mazināšanai tiks veidota efektīva, daudzpusīga pārvaldības sistēma, kas ietver agro brīdināšanu, invazīvo sugu izskaušanas metožu testēšanu un demonstrāciju,  kā arī izplatības un apsaimniekošanas efektivitātes monitoringu. Tiks pilnveidots dabas datu pārvaldības sistēmaa “Ozols”, padarot to efektīvāku un ērti lietojamu gan ekspertiem, gan zemes īpašniekiem.

Integrētā projekta izaicinājums būs meklēt kompromisus un uzklausīt dažādos viedokļus, kas allaž ir pastāvējuši, kad runa ir par ekonomikas attīstību un dabas aizsardzības jautājumiem, un tajā būtisks uzsvars likts uz ieinteresēto pušu, dažādu nozaru un viedokļu pārstāvību.

Sabiedrības līdzdalība projekta īstenošanā ir būtiska, un projekts piedāvās dažādus iesaistes veidus, sākot no privāto zemju īpašnieku un plašas sabiedrības aptaujām viedokļa nosakaidrošanai, priekšlikumu sniegšanai dabas aizsardzības plānu izstrādē, diskusijām, pieredzes apmaiņas un apmācību pasākumiem līdz apsaimniekošanas metožu demonstrācijām, jaunu dabas daudzveidības saglabāšanas pieeju testēšanām privātās zemēs un brīvprātīgas iesaistes biotopu apsaimniekošanā pasākumiem. Aicinām sekot līdzi informācijai projekta mājaslapā https://latvianature.daba.gov.lv.

Tiešsaistes seminārā piedalījās 270 dalībnieki un to varēja vērot arī Facebook tiešraidē.

Semināra videoieraksts būs pieejams projekta mājaslapā, kā arī Facebook lapā https://www.facebook.com/latvianature.

Plašāka informācija:

Vita Krieviņa

vita.krievina@daba.gov.lv, +371 29160721

Dabas aizsardzības pārvalde, LIFE-IP LatViaNature komunikācijas vadītāja

Latvianature.daba.gov.lv

LIFE IP LatViaNature partneru sadarbība sekmē par Latvijai nozīmīgu dabas aizsardzības jautājumu risināšanu

2021. gada 10. februārī notika LIFE Integrētā projekta “Natura2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LatViaNature) sadarbības partneru pirmā tikšanās, kuras laikā vadības grupas pārstāvji un eksperti no projekta partneru organizācijām apsprieda plānotās projekta darbības, vienojās par sadarbības principiem un pauda gatavību kopīgi rast jaunas pieejas un metodes, lai pilnveidotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmu. LIFE-IP LatViaNature ir līdz šim vērienīgākais projekts dabas aizsardzības jomā Latvijā. Sanāksmi tiešsaistē organizēja vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde.

Sanāksmes dalībniekus uzrunāja Vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece dabas aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Viņa savā uzrunā uzsvēra projekta nozīmīgumu Latvijai un dabas aizsardzības sistēmas stiprināšanai, kā arī pozitīvi novērtēja plašo projekta īstenotāju loku, paužot cerību, ka “partnerība un sadarbība būs tas spēks, kas palīdzēs atrast jaunas pieejas un metodes aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā”.

A. Ozola norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) vides politikas virzībā uz Zaļo kursu ir noteikti vairāki darbības virzieni un prioritātes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. “Vides un dabas jautājumi ES ir kļuvuši svarīgāki, nekā jebkad iepriekš. Bioloģiskajai daudzveidībai samazinoties, cilvēce apdraud pati sevi: arī Covid-19 pandēmijas radītās krīzes viens no galvenajiem iemesliem ir tas, ka cilvēks ir atstājis dabai ļoti maz vietas. Iedzīvotāju veselība un labklājība un visas tautsaimniecības veselīga pastāvēšana nav iespējama bez dabas vērtībām un ekosistēmu pakalpojumiem. Šo jautājumu nozīmīgums Eiropas augstāko lēmumu pieņēmēju vidū ir novērtēts, un tas ļauj pozitīvi raudzīties nākotnē, ka risinājumi tiks meklēti,” viņa teica.

Uzrunas noslēgumā A. Ozola atzīmēja, ka LIFE Integrētais projekts dabas jomā – LatViaNature ir gaidīts un uzsākts laikā, kad galvenie dabas politikas plānošanas mērķi ir nosprausti un nepieciešami konkrēti risinājumi un pasākumi.

Par integrētā projekta vietu kopējā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ieviešanā un dabas aizsardzības politikas kontekstā pastāstīja Ilona Mendziņa, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktora vietniece. Viņa uzsvēra Integrētā projekta nozīmību Latvijas dabas politikas kontekstā un izcēla projektā īstenojamos uzdevumus, kas izriet no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam[1]. Tāpat viņa atzīmēja, ka pirmais LatViaNature darba gads tiks veltīts, pārskatot un veicot revīziju esošajā dabas aizsardzības regulējumā. Paralēli LIFE Integrētā projekta ieviešanai ministrija kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi strādās pie ES nozīmes biotopu kartēšanas rezultātu analīzes, gatavojot priekšlikumus, kā vislabāk izmantot kartēšanas rezultātus un nosargāt mūsu dabas vērtības. “ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir izvirzījusi jaunus, ambiciozus mērķus, līdz ar to mums visiem kopā jāveido skaidra un pamatota dabas aizsardzības sistēma, kas līdzsvaro dabas vērtību saglabāšanas un tautsaimniecības attīstības intereses. Partnerība, kas izveidota LIFE Integrētā projekta īstenošanai, būs labs atbalsts dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai,” atzīmēja I. Mendziņa.  

Sanāksmē piedalījās projekta LIFE-IP LatViaNature īstenotāji: vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, četrām augstskolām – Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu.

Sadarbības partneri sniedza savu ieskatu projekta uzsākšanā un iepazīstināja ar ekspertu komandu, projektā veicamajiem uzdevumiem, kā arī jau uzsāktajiem darbiem. Partneri vienojās par sadarbības principiem, Projekta vadības grupas nolikumu, detalizēti izrunāja par projekta pirmajā periodā veicamajām aktivitātēm, termiņiem un plānotajiem rezultātiem, tehnisko un finanšu atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu.

Tāpat, partneri tika iepazīstināti ar Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas principiem projekta iepirkumos un projekta vadības atbalstam izveidoto Projekta ieviešanas rokasgrāmatu – ietvaru, kurā apkopoti galvenie projekta ieviešanas elementi un ar to saistītie administratīvie nosacījumi. Rokasgrāmata tiks aktualizēta un papildināta projekta gaitā.

Plašāka informācija:

Vita Krieviņa, vita.krievina@daba.gov.lv, +371 29160721

Dabas aizsardzības pārvalde, LIFE-IP LatViaNature komunikācijas vadītāja

[1] Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam. Rīcības virziens: DABA UN VIDE –  "ZAĻAIS KURSS".

Rīcības virziena uzdevumi:

• (289): Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības sistēmas pilnveidošana, izstrādājot zinātniski pamatotus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķus, rādītājus un īstenojot pasākumus labvēlīga ES un nacionālas nozīmes biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai Latvijā, ņemot vērā sabiedrības ekonomiskās un sociālās intereses un reģionālās attīstības vajadzības.
• (291):  Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsāk sadarbību ar Latvijas Universitāti dabas aizsardzības sistēmas pilnveidošanai Latvijā

Latvijas Universitāte 2020. gada 26. novembrī parakstīja Sadarbības līgumu ar Dabas aizsardzības pārvaldi par partnerību, lai īstenotu LIFE integrēto projektu “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE-IP LatViaNature, LIFE19 IPE/LV/000010). Projekta mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, lai aizsargātu Eiropas Savienības nozīmes biotopus un sugas. Tajā ir plānots izstrādāt piemērotus un inovatīvus paņēmienus aktuālu dabas aizsardzības problēmu risināšanai. Par kopēju mērķu sasniegšanu līdz 2028. gadam projektā ir vienojušās sadarboties desmit organizācijas, kas pārstāv gan valsts, gan nevalstisko sektoru, kā arī augstākās izglītības iestādes.

LU uzdevums kopumā projektā ir veicināt zinātnē balstītu inovatīvu dabas aizsardzības risinājumu izstrādi un ieviešanu, lai būtiski uzlabotu bioloģiskās daudzveidības stāvokli Latvijā, kā arī sekmētu sabiedrības informētību šajā jomā. LU Botāniskajā dārzā, izmatojot esošo infrastruktūru, ir plānots izveidot divas tematiskas ekspozīcijas, lai interesenti varētu iepazīties ar augu uzbūvi, to izplatīšanos, pielāgojumiem, izmantošanas iespējām, tādējādi sekmējot izpratni par daudzveidības saglabāšanas nozīmi. Bez tam, ir paredzēti arī izmēģinājumi-demonstrējumi zālāja sugu daudzveidības palielināšanai, kam varēs sekot un pieredzi pārņemt ikviens interesents. Savukārt LU Bioloģijas fakultātes un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki veiks Dabas skaitīšanā iegūto apjomīgo datu vispusīgu analīzi Biotopu Direktīvas mežu un zālāju biotopu grupās, kas veido 61% no kopējās Eiropas Savienības aizsargājamo biotopu platības Latvijā.  Tā būs pamats biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu definēšanai un biotopu aizsardzības plānu izstrādei un Natura 2000 tīkla efektivitātes uzlabošanai. LU kompetencē būs arī monitorēt bioloģisko daudzveidību un novērtēt tās atjaunošanās sekmes dabisko zālāju un mežu teritorijās, kur  biotopi tiks atjaunoti vai uzturēti, ieviešot ekonomiski motivējošus atbalsta mehānismus.