Emīlija Ozoliņa dzimusi 1895. gada 24. oktobrī Rīgas apriņķa Katlakalna pagastā zemnieka ģimenē.
Pirmo izglītību iegūst Katlakalna pagasta skolā. 1915. gadā ar sudraba medaļu pabeidz N. Draudziņas sieviešu ģimnāziju un 1916. gadā – Rīgas Lomonosova ģimnāzijas 8. pedagoģijas klasi ar mājskolotājas tiesībām. Strādā par skolotāju M. Milleres ģimnāzijā.
No 1920. – 1927. gadam studē Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Dabas zinātņu nodaļā. Līdztekus studijām strādā par skolotāju Rīgas pilsētas 20. un 21. pamatskolā. Šajā laikā E. Ozoliņa pievēršas arī zinātniskajam darbam un no 1925. līdz 1930. gadam pēta Usmas ezera augstāko augu floru.
No 1937. līdz 1950. gadam strādā par asistenti, vēlāk par vecāko pasniedzēju LVU Bioloģijas fakultātē, bet no 1950. – 1958. gadam par vecāko pasniedzēju Latvijas Valsts Pedagoģiskajā institūtā.
No 1949. līdz 1953. gadam ir LVU Botāniskā dārza direktore.
No 1960. – 1963. gadam strādā par vecāko pasniedzēju Daugavpils Pedagoģiskā institūta Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedrā.
Vēl pēc 1963. gada daudzas vasaras E. Ozoliņa vada lauku prakses botānikā un mācību prakses Latvijas skolās. Lekcijas izceļas ar bagātīgu ilustratīvo materiālu, ir labi saprotamas un interesantas. Docentei piemīt izcila māka vadīt laboratorijas darbus un mācību ekskursijas.
Publicējusi vairākus zinātniskos rakstus. No 1967. līdz 1970. gadam publicē rakstus par augiem Latvijas PSR Mazajā enciklopēdijā, ir līdzautore grāmatai “Augstāko augu sistemātika” un autore grāmatai “Ekskursijas zooloģijā un vispārīgajā bioloģijā”.
E. Ozoliņa savākusi ievērojamu herbāriju: 169 noteiktas augu sugas un 345 – nenoteiktas. Herbārijs galvenokārt vākts Usmas ezera apkārtnē 1928. – 1931. gadā.
Izmantoti Latvijas Botāniķu biedrības materiāli