Academic CentreKaktusu un sukulentu siltumnīcā aug Meksikas kreimules, kas ir kukaiņēdāji augi, savvaļā sastopami Meksikas ziemeļaustrumu reģionos. Tām piemērotākās augšanas vietas ir vairāk nekā 1400 m augstas, pret ziemeļiem vērstas kalnu nogāzes: kaļķainas vietas vai mitras alu sienas, kā arī vulkāniski atsegumi, kur līdzās aug agaves un tilandsijas. Līdz šim reģionā atklātas ap 60 kreimuļu sugām, no kurām LU kolekcijā ir 6 sugas, 2 šķirnes un viens starpsugu krustojums.
Meksikas kreimules var ziedēt divas reizes gadā – gan vasaras noslēgumā, gan ziemas beigās. Ziedi veras viens pēc otra, tādēļ, atkarībā no sugas, ziedēšana ilgst pat līdz vairākiem mēnešiem. Dabā kreimuļu apputeksnētāji ir kolibri un dažādi kukaiņi, piemēram, tauriņi, ziedu mušas un kamenes.
Lielai daļai Meksikas kreimuļu ir divu veidu lapas. Vasarā, kad ir vairāk nokrišņu, tās ir pielāgotas kukaiņu ķeršanai – lapu virspusē ir divu veidu dziedzermatiņi, vieni izdala lipīgu, saldu, kukaiņus pievilinošu šķidrumu, bet otri izdala fermentus, kas pielipušos kukaiņus sadala. No noķertajiem kukaiņiem kreimules uzņem slāpekli un dažādas minerālvielas. Sausajā ziemas periodā lapas ir sukulentas – mazākas, bez dziedzermatiņiem, tajās uzkrātais ūdens ļauj augam pārziemot bez papildus barības vielām.
Latīņu valodā ģints nosaukums ir Pinguicula, kas tulkojumā no vārda pingui nozīmē “tauki”, norādot uz lapas īpašībām, jo to virspuse izskatās, kā noklāta ar plānu caurspīdīgu tauku kārtiņu.
